a/s Latvijas valsts meži vienošanās Nr. 5.5._002t_101.15.57
Pētījuma uzdevumi
- Kontrolētos apstākļos vērtēt koku augšanas cikla izmaiņas nākotnes klimatā:
(a) fotoperioda un temperatūras izmaiņu ietekmi uz priedes un egles atšķirīgus provenienču (t.sk. no reģioniem, kuru klimatam līdzīgs prognozēts Latvijā nākotnē) augšanas un fotosintēzes intensitāti (vitalitāti), pumpuru aizmešanās laiku, biomasas sadalījumu, kā arī šo koku augšanu nākamajās sezonās (izmainītā un neizmainītā klimatā);
(b) paaugstinātas temperatūras un izmainīta nokrišņu režīma veģetācijas periodā ietekmi uz priedes un egles atšķirīgu provenienču koku virszemes daļas salcietību (bojājumu veidošanos sala ietekmē) un salcietības pārbaudēs ietverto koku augšanu nākamajā veģetācijas periodā. - Vērtēt Latvijā dabisko, bet reto (liepa, kļava), kā arī introducēto koku sugu (dižskābārdis, lapegle, sarkanais ozols, Klinšukalnu priede) atsevišķu provenienču saglabāšanos, atjaunošanos un augšanu. Ierīkojot provenienču stādījums g.k. materiālam no reģioniem, kas klimatiski tuvi Latvijā nākotnē prognozētajam, kā arī Latvijā jau vismaz vienu paaudzi augušam materiālam.
- Prognozēt koku augšanas gaitas izmaiņas nākotnes klimatā:
(a) ievākt procesos balstītus augšanas gaitas modeļiem nepieciešamos ievades datus (t.sk. veikt parauglaukumu augsnes analīzes), un, izmantojot šos modeļus, vērtēt valdošo koku sugu (P, E, B) iepriekš neanalizētas vecuma grupas, iepriekš neanalizētas koku sugas (Ma, A), kā arī mistrotas un dažāda vecuma audzes;
(b) vērtēt caurmēra pieaugumu ietekmējošo meteoroloģisko faktoru izmaiņas laikā un telpā (sadarbojoties ar citu valstu, kuru klimats ir vēsāks un siltāks nekā Latvijā, pētniekiem);
(c) precizēt esošos augšanas gaitas modeļus – nākotnes klimata izmaiņu ietekmes modelēšanai. - Vērtēt meža noturības pret dažādu abiotisko un biotisko faktoru ietekmi paaugstināšanas iespējas, veidojot koku sugu mistrojumu, stāvojumu audzes vai meža masīva līmenī, izmantojot literatūras, kā arī esošās informācijas un pētnieciskās bāzes analīzi un veicot jaunu eksperimentālo objektu ierīkošanu un analīzi.
- Kontrolētos apstākļos vērtēt atsevišķu (gvk. egli ietekmējošu) dedrofāgo kukaiņu attīstības ciklu un to sinhronitātes ar kokaugu attīstības ciklu izmaiņas, kā arī aktualizēt dendrofāgo kukaiņu ietekmes izmaiņu prognozes nākotnes klimatā.
- Vērtēt vēja bojājumu modeļa precizitāti, salīdzinot tā prognozes ar empīriskajiem datiem par audžu bojājumiem pēc vētras, ņemot vērā precīzos vēja ātrumu datus (LVM).
- Veikt epiģenētisko efektu izpausmju (seku) novērtējumu kokiem pirmajos to augšanas gados.
- Organizēt zinātniskus seminārus, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem Latvijas meža nozares speciālistus un citus interesentiem, kā arī sagatavot zinātniskus rakstus.
Pētījuma zinātniskais pārskats (2016) un prezentācija (15.02.2017.)
Pētījuma zinātniskais pārskats (2017)
Pētījuma zinātniskais pārskats (2018)
Pētījuma zinātniskais pārskats (2020)
Pētījuma zinātniskais pārskats (2015–2020)
