LVMI "Silava" ir sadarbības partneris SIA Meža nozares kompetences centrs CFLA noslēgtā līguma Nr. 1.2.1.1/16/A/009 pētniecības virziena "Meža kapitālvērtības palielināšana un mežsaimniecība" pētījumā P2 "Metodes selekcijas rezultātu efektīvai praktiskai izmantošanai un adaptācijas pārbaudēm lapu kokiem", īstenota sadarbībā ar
Kompetences centra pētniecības virziena mērķis ir atbalstīt vismaz 10 pētījumus atbilstoši definētajiem pētniecības virzieniem, attīstot jaunus produktus un tehnoloģijas nozarē un ieviešot tās ražošanā, tādējādi veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī nozares komersantu konkurētspējas paaugstināšanu.
Kopējais ERAF atbalsta apjoms pētniecības virzienam ir 3 206 250 EUR
Pieaugot pieprasījumam pēc koksnes kā atjaunojama resursa, lai aizstātu fosilos materiālus gan enerģētikā, gan nozarēs ar augstāku koksnes izmantošanas pievienoto vērtību (kā mēbeļu, būvmateriālu ražošanā), svarīgi kāpināt vietējo koku sugu audžu ražību un īscirtmeta plantāciju platību. Šādos stādījumos galvenokārt izmantojamas lapu koku sugas. Kārpainajam bērzam konstatēts nozīmīgs selekcijas efekts un selekcijas rezultātu izmantošana meža atjaunošanā Latvijas klimatiskajos apstākļos ir ekonomiski izdevīga (Jansons et al. 2011). Vēl augstāks praksē realizētais selekcijas efekts būtu sasniedzams, izmantojot veģetatīvi pavairotu materiālu – pašu ražīgākos, piemērotākos klonus. Būtiski izstrādāt metodiku klonu adaptācijas novērtēšanai un finansiāli efektīvai pavairošanai.
Pētījuma mērķis ir izstrādāt tehnoloģijas, kuru izmantošana lapu koku reproduktīvā materiāla pavairošanā un atlasē nodrošinātu meža un lauksaimnieciskajai ražošanai maz piemērotajās platībās ierīkoto stādījumu ražības paaugstināšanu.
Aktualitātes
- 21.10. 2016. Pārskats par pētījuma 1. atskaites periodu.
Veikta bērza audu kultūru iniciācijas etapa izstrāde, salīdzinot eksplantu ņemšanas laiku (mēnesi –2), mātesaugu vecumu (2), eksplantu sterilizācijas veidu (2) un kultivēšanas barotnes veidu (4) un vērtējot šo faktoru ietekmi uz kultūras iniciāciju. Tāpat veikta bērza stādījumu un audžu parauglaukumu uzmērīšana – iestrādes nākamajiem pētījuma starpposma rezultātiem. Veicot iegūtās datu kopas (2156 koki ar vidējo vecumu 33 gadi) sākotnējo analīzi konstatēts, ka divas un vairāk galotnes (kas nozīmīgi samazina stumbra vērtību un palielina tā bojājumu risku) ir 24,5% bērzu; šajā aspektā vērojamas reģionālās atšķirības, taču meža tipam vai audzes valdošai koku sugai nav būtiskas ietekmes uz stumbra kvalitāti.
Pēcnācēju pārbaužu rezultāti liecina par augstu vairāku galotņu un zarojuma formas iedzimstamības koeficientu – tātad par iespējām nozīmīgi uzlabot šo pazīmju vērtību selekcijas procesā. Veicot salcietības pārbaudes, identificēts viens ražīgs Populus klons ar nozīmīgu sala bojājumu risku. - 23.01.2017. Pārskats par pētījuma 2. atskaites periodu
- 21.04.2017. Pārskats par pētījuma 3. atskaites periodu
- 14.08.2017. Pārskats par pētījuma 4. atskaites periodu
- 20.12.2017. Pārskats par pētījuma 5. atskaites periodu
- 20.03.2018. Pārskats par pētījuma 6. atskaites periodu
- 19.06.2018. Pārskats par pētījuma 7. atskaites periodu
- 14.09.2018. Pārskats par pētījuma 8. atskaites periodu
- 11.12.2018. Pārskats par pētījuma 9. atskaites periodu
- 10.01.2019. Pētījums noslēdzies 31.12.2018.