Pētījumu atbalsta Medību saimniecības attīstības fonds
Pētījuma mērķis ir vilku un lūšu populāciju stāvokļa izpētes mērķis ir saglabāt tās labvēlīgā stāvoklī neierobežoti tālā nākotnē, nodrošinot sugu eksistenci nepārtrauktā areālā, augstu vides bioloģisko ietilpību un sugu dabiskās ekoloģiskās funkcijas, nepalielinot ekonomiskos konfliktus un ņemot vērā pārnadžu medību iespējas. Sākotnēji par populāciju stāvokli ļāva spriest nomedīto dzīvnieku demogrāfiskā struktūra. Tomēr, zinot vienīgi nomedīto plēsēju izplatību, dzimumu, vecumu un auglību, nevar gūt pilnīgu pārliecību par populācijas ilgtspējīgu izmantošanu. Sakarā ar lielo plēsēju, īpaši vilku, spēju īsā laikā pārvietoties lielos attālumos, papildus nepieciešami arī pierādījumi tam, vai nomedītie dzīvnieki spējuši atražoties Latvijas teritorijas robežās. 2014.–2015. gadā ar Eiropas Sociālā fonda finansētā pētījuma Savvaļas sugu ģenētiskā monitoringa sistēmas izveide atbalstu radās iespēja demogrāfiskajiem datiem pievienot informāciju par nomedīto indivīdu savstarpējo radniecību. Ievāktie DNS paraugi parādīja plēsēju savstarpējās radniecības struktūru, identificējot radinieku grupas (barus). Vilku gadījumā baru esamība un to stabilitāte ir uzskatāma par vienu no galvenajiem populācijas stabilitātes rādītājiem. Saistot šīs ziņas ar informāciju par attiecīgo indivīdu mūža ilgumu un izplatīšanās attālumu no izcelsmes teritorijām, iespējams precīzāk novērtēt populāciju dinamiku, paaudžu nomaiņas gaitu un telpisko struktūru. Izveidotais ģenētiskais monitorings ir jāturpina, jo līdzšinējie pētījumi aptver tikai pēdējos piecus gadus, kas salīdzinājumā ar plēsēju iespējamo mūža ilgumu ir nepietiekams laiks, lai novērtētu radniecīgo un neradniecīgo indivīdu proporcijas populācijā dažādās vecuma grupās medību ietekmē.
Pētījuma uzdevumi:
- Ievākt izpētei (dzimums, vecums, DNS paraugs, barības sastāvs, parazītiskie tārpi) iespējami lielāku daļu nomedīto un bojā gājušo vilku un lūšu ķermeņu un galvaskausu.
- Veikt populāciju demogrāfisko rādītāju analīzi, salīdzinot ar 2015. un iepriekšējos gados iegūtajiem rezultātiem.
- Sekot lielo plēsēju barošanās un parazītu faunas stāvoklim, novērtēt saistību starp meža cūku patēriņu plēsēju barībā un Āfrikas cūku mēra izplatību.
- Turpināt populāciju radniecības struktūras izpēti ar molekulārās ģenētikas metodēm, veicot DNS analīzes 2015. un 2016. gadā nomedītiem indivīdiem.
- Izskaidrot medību tiesību lietotājiem, pētnieciskā darba partneriem, Latvijas sabiedrībai un ārvalstu interesentiem procesus medību ietekmētās lielo plēsēju populācijās un sniegt priekšlikumus Valsts meža dienestam lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma plānošanai.
Sagaidāmie rezultāti ir pamatojums vilku un lūšu nomedīšanas lielākā pieļaujamā apjoma noteikšanai 2016./2017. gada medību sezonai atbilstoši sugu aizsardzības plānu prasībām. Pētījums palīdzēs noskaidrot, cik sekmīga ir lielo plēsēju vairošanās, kāda ir to izdzīvošanas iespēja medību rezultātā, un kā plēsēju populāciju stāvoklis saistīts ar izmaiņām pārnadžu populācijās. Rezultāti būs izmantojami informācijas atjaunošanai sugu aizsardzības plānos. Populāciju demogrāfiskie parametri palīdzēs novērtēt lielo plēsēju populāciju stāvokli atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par ziņojuma gatavošanu saskaņā ar Eiropas Padomes 21.05.1992. direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 17. pantu.
Pētījuma īstenošanas rezultatīvie rādītāji:
- Zinātnisks pamatojums vilku un lūšu lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai.
- Nav nepieciešams noteikt papildus ierobežojumus lielo plēsēju medībām īpaši aizsargājamās teritorijās, jo populāciju aizsardzību nodrošina visā valstī un Baltijas reģionā ierobežotas un uzraudzītas medības.
- Informācija publikācijām starptautiski recenzētos zinātniskos izdevumos.