Pētījumu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds
Lai nodrošinātu sugas aizsardzības plāna (SAP) mērķī paredzēto pelēkā vilka kā vienota un funkcionāla dzīvās dabas komponenta klātbūtni cilvēku apdzīvotās un apsaimniekotās ainavās, vienlaikus respektējot un veicinot dažādi nodarbinātās sabiedrības dzīves kvalitāti un labklājību, neaizstājams posms plānoto pasākumu sistēmā ir lauksaimniecības dzīvniekiem uzbrūkošu plēsēju nekļūdīga sugas un skaita noteikšana. Pētījums paredz labākās pieredzes apguvi un vienotu atbildīgo speciālistu apmācību plēsēju indentificēšanai pēc postījumu vietā atstātajām pazīmēm un DNS analīzēm, ieskaitot nepieciešamo paraugu operatīvu un sekmīgu ievākšanu dabā un analīžu veikšanu atbilstoši aprīkotā laboratorijā Latvijā.
Pētījuma mērķi:
- īstermiņa: nodrošināt apmācītus speciālistus plēsēju sugas indentificēšanai lauksaimniecības dzīvniekiem nodarīto postījumu gadījumos, uzsākt jaunāko pieejamo tehnoloģiju izmantošanu plēsēja sugas nekļūdīgai noteikšanai, apgūstot dabā atstāto pazīmju pārbaudes prasmes, kā arī paraugu ievākšanu DNS analīzēm;
- ilgtermiņa: aktivitātes ieviešana un turpmākā tās īstenošana veicinās SAP kopējā mērķa sasniegšanu sugas labvēlīga aizsardzības stāvokļa uzturēšanai Latvijā un Baltijas populācijā, nodrošinot un atvieglojot arī vairāku citu pasākumu ieviešanu un izpildi, tajā skaitā plēsēju nodarīto postījumu reģistrācijas un mazināšanas sistēmas izstrādi; izmaiņas normatīvajos aktos, lai novērstu risku, ka ir izdevīgāk intensificēt vilku medības nekā veikt mājdzīvnieku aizsardzības pasākumus un izvērtēt medību efektivitāti kā postījumu samazināšanas pasākumu.
Darba uzdevumi:
- apmācība-pieredzes apmaiņa Igaunijā;
- atbildīgo speciālistu apmācība (2 semināri) plēsēju sugas indentificēšanai;
- lielo plēsēju darbības pierādījumu paraugu ievākšana no postījumu vietas;
- molekulārās ģenētikas analīžu veikšana;
- vadlīnijas lielo plēsēju nodarīto postījumu lauksaimniecības dzīvniekiem apsekošanai un reģistrēšanai.
Sasniegtie rezultāti:
- Īstenota apmācība-pieredzes apmaiņa Matsalu Nacionālajā parkā Igaunijā 27.–28.08.2019. Komandējuma mērķis bija piedalīties apmācībās plēsēju sugas identificēšanai lauksaimniecības dzīvniekiem nodarīto postījumu gadījumos (Training of the responsible surveyors for carnivore species identification in the cases of livestock depredation). Apmācības nodrošināja Peep Männil (Igaunijas Vides aģentūra/ Estonian Environment Agency) un Tõnu Talvi (Igaunijas Vides pārvalde/ Republic of Estonia Environmental Board).
Piedalījās pieci LVMI "Silava" speciālisti un četri VMD speciālisti. Apmācību laikā iepazināmies ar četrām prezentācijām, notika aitu novietnes apmeklējums un ganību apskate saimniecībā ar specializāciju aitu audzēšanā, kā arī līdzdalība vienā plēsēju uzbrukuma vietas novērtēšanā un vienas plēsēju uzbrukumu vietas apsekošana. - Noorganizēti divi apmācības semināri "Atbildīgo speciālistu apmācība plēsēju sugas identificēšanai" lauksaimniecības dzīvniekiem nodarīto postījumu gadījumos.
Pirmā semināra (04.10.2018.) mērķis: postījuma vietas pārbaudes protokola aktualizēšana un teorētiskās apmācības balstoties uz pieredzi Igaunijā un līdzšinējo praksi un pieredzi Latvijā; 26 dalībnieki: VMD speciālisti, pārstāvji no ZM, DAP, Latvijas aitu audzētāju asociācijas, LVMI "Silava".
Otrā semināra (15.03.2019.) mērķis: saskaņot Vadlīniju saturs un Plēsēju postījumu pārbaudes anketas saturs, sniegt ievākto DNS paraugu pirmie rezultātus. 25 dalībnieki: VMD speciālisti, pārstāvji no VARAM un ZM, DAP, LVMI "Silava". - Nodrošināta lielo plēsēju darbības pierādījumu paraugu ievākšana no postījumu vietas.
- Pētījuma norises laikā ievākti 54 paraugi no plēsēju postījumu vietām.
- Nodrošināta molekulārās ģenētikas analīžu veikšana.
- Atbilstoši ievākto DNS paraugu apjomam (54 paraugi), veiktas molekulārās ģenētikas analīzes. Ievākto paraugu molekulārās ģenētikas analīzes veiktas LVMI "Silava" ĢRC Molekulārās ģenētikas laboratorijā. Laboratorijā tika veikta parauga DNS izdalīšana un genotipēšana. DNS izdalīšanas metodika pilnveidota kvalitatīva DNS ieguvei, optimizēti PCR protokoli izmantotiem marķieriem. Aprobēts QIAamp DNA Micro DNA extraction Kit (Qiagen), kā arī vilku/suņu PCR praimeri, kas amplificē mitohondriālo DNS. Viens paraugs tika papildus analizēts ar plēsēju monitoringa ietvaros izmantotiem vilku SSR 15 marķieriem.
- Trīsdesmit piecu paraugu rezultāti uzrādīja, ka mājdzīvnieka bojāejā vainojami vilki, vienā – suns, trīs paraugu rezultāti uzrādīja gan vilka, gan suņa DNS, un pārējo paraugu rezultāti – uzbrucējs pēc DNS nav identificēts, jo iespējams paraugs izrādījies sliktas kvalitātes, vai vispār nav saturējis lielo plēsēju DNS.
- Sagatavotas Vadlīnijas lielo plēsēju nodarīto postījumu lauksaimniecības dzīvniekiem apsekošanai un reģistrēšanai: Mājdzīvniekiem postījumus nodarījušas plēsēju sugas identificēšana un nodarītā postījuma novērtēšana. Vadlīnijas ekspertiem lielo plēsēju (vilku, lūšu un lāču) nodarīto bojājumu vērtēšanā
Rezultātu ilgstspēja
Aktivitātes turpmākā īstenošana veicinās sugas aizsardzības plāna kopējā mērķa sasniegšanu sugas labvēlīga aizsardzības stāvokļa uzturēšanai Latvijā un Baltijas populācijā, nodrošinot un atvieglojot arī vairāku citu pasākumu ieviešanu un izpildi, tajā skaitā plēsēju nodarīto postījumu reģistrācijas un mazināšanas sistēmas pilnveidi; izmaiņas normatīvajos aktos, lai postījumu samazināšanas pasākumi atbilstu cilvēku un plēsēju līdzāspastāvēšanas stratēģijai, ko nenodrošina medības jau notikušu plēsēju uzbrukumu vietās. Izstrādātās Vadlīnijas paredzētas izmantošanai VMD un DAP atbildīgajiem darbiniekiem. Pētījuma laikā izstrādātā metodika plēsēju uzbrukuma vietas novērtēšanā tiek izmantota maģistra darba izstrādē (K. Lazdāne (LLU MF) Vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem Latvijā – situāciju analīze un risku mazināšanas iespējas).