Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.—2027. gadam Intervences LA 16 "Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu projektu īstenošanai" aktivitātes "EIP darba grupas projekts nozares līmenī" vienošanās Nr. 25-00-C0LA1602-000002
Pētījuma partneri ir Latvijas Universitāte (vadošais partneris, koordinatore Līga Jankevica), LVMI "Silava", SIA "Kukaiņu garāža", SIA "Rīgas meži" un Latvijas Meža īpašnieku biedrība.
Kopējais finansējums ir 300 000 EUR.
Latvijas mežsaimniecībā joprojām dominē kaitēkļu kontroles metodes kā mehāniskā (sanitārā cirte) un feromonu slazdu lietošana. Pētījumā identificētā problēma ir bioloģiskās kontroles trūkums, kas balstītos uz vietējiem labvēlīgajiem organismiem, piemēram, entomopatogēnām sēnēm un plēsīgajiem kukaiņiem. Pētījuma mērķis ir izstrādāt zinātniski pamatotas un praktiski pielietojamas bioloģiskās kontroles metodes egļu mizgraužu ierobežošanai Latvijas mežos, izmantojot to dabiskos ienaidniekus un citus derīgos organismu kompleksus. Klimata pārmaiņu un intensīvu mežsaimniecības procesu ietekmē mizgraužu izraisītie postījumi pieaug, tādēļ nepieciešami jauni, videi draudzīgi risinājumi, kas papildina vai aizstāj ķīmiskās aizsardzības metodes. Pētījums piedāvā risinājumu, izstrādājot bioloģiskās kontroles stratēģiju, kas ietver vietējo organismu izdalīšanu, kultivēšanu un efektivitātes testēšanu Latvijas ekosistēmā. Šāda pieeja ir inovatīva un balstīta uz starptautisku pieredzi, piemēram, Turcijā, kur bioloģiskā kontrole ar Rhizophagus grandis, Thanasimus formicarius un Formica rufa ir veiksmīgi samazinājusi kaitēkļu populācijas un atjaunojusi ekoloģisko līdzsvaru, vienlaikus samazinot izmaksas 1,4 reizes salīdzinājumā ar ķīmisko kontroli.
Pētījumā tiks veikta visaptveroša literatūras izpēte par mizgraužu dabiskajiem ienaidniekiem, bioloģiskās kontroles risinājumiem un to efektivitāti dažādos reģionos. Latvijas egļu mežos tiks ierīkoti parauglaukumi, kuros ievāks mizgraužus un derīgos organismus (bezmugurkaulniekus, mikroskopiskās sēnes, baktērijas, nematodes u.c.). Ievāktie organismi tiks identificēti un analizēti laboratorijā, nosakot to potenciālu kā bioaģentiem un iespējas pielietot bioloģiskajā mežu aizsardzībā. Tiks atlasīti daudzsološi bioloģiskās kontroles kandidāti, tostarp Thanasimus spp., izveidotas to kultūras un noteikti optimālie audzēšanas apstākļi un virulence. Laboratorijā un lauka eksperimentos tiks pārbaudīta to efektivitāte mizgraužu populāciju ierobežošanā. Projekta gaitā tiks izstrādāts derīgo kukaiņu masveida pavairošanas prototips un nodrošināta to savairošana lauka izmēģinājumiem. Parauglaukumos tiks aprobētas bioloģiskās kontroles līdzekļu pielietošanas metodes. Šāda pieeja atbilst Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajam plānam 2023.–2027. gadam. Pētījums tiks īstenots meža nozares sektorā prioritāri saskaņotajā jomā – zemes apsaimniekošanas iespējas ekonomiski dzīvotspējīgai lauksaimniecības un mežsaimniecības integrācijai, lai uzlabotu bioloģisko daudzveidību, oglekļa piesaisti, pielāgošanos klimata pārmaiņām un augsnes veselību un ražas.
Pētījuma rezultāti tiks izplatīti: sagatavota informācija EIP tīklam un iestādes mājaslapai, izstrādātas divas publikācijas WoS/SCOPUS žurnālos, sagatavoti ziņojumi starptautiskām konferencēm, organizēts vebinārs un četri semināri, tostarp viens ar praktiskiem demonstrējumiem. Tiks nodrošināta zināšanu pārnese par kaitēkļu un derīgo organismu sastāvu parauglaukumos, kā arī veikti komercializācijas sagatavošanas pasākumi.