Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)
vienošanās Nr. 24-00-C0LA1602-000006
Pētījuma partneri ir LVMI "Silava" (vadošais partneris), z/s "Andrupēni" un z/s "Ķiburi".
Kopējais finansējums ir 99 413,93 EUR.
Degradētas organiskas augsnes bagātināšana ar organiskajām vielām uzlabo tās veselību, veicina makro-, mezofaunas un mikocenozes attīstību, uzlabojot augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību. Ilggadīgie sējumi un stādījumi ne tikai nodrošina ekonomisku atdevi, bet arī uzlabo augsnes struktūru, organisko vielu saturu un samazina eroziju. Starp koku rindām ierīkoti
tauriņziežu sējumi papildus uzlabo auglību, fiksē slāpekli, palielina oglekļa uzkrājumus, taču to efektivitāte ir atkarīga no sugas, augsnes un vides apstākļiem. Pētījuma laikā plānots ierīko gan tauriņziežu monokultūras, gan polikultūru, ņemot vērā tauriņziežu kultūru varietāti morfoloģiskajos parametros un būtiskus ieguvumus veidojot vairāku sugu kombinētos sējumus: ilgtermiņā efektīvāka atmosfēriskā slāpekļa (N2O) fiksēšana, augsnes un virszemes faunas bioloģisko daudzveidību palielināšana, uzlabota barības vielu un ūdens resursu izmantošana, kā arī palielināta rezistenci pret slimībām un patogēniem. Tauriņziežu sējumus iespējams uzlabot, nodrošinot sākotnēji labvēlīgus augšanas apstākļus. Neliela mēslojuma deva var palielināt šo kultūru vitalitāti, ražību un slāpekļa fiksācijas potenciālu. Tomēr mēslošana jāpielāgo, lai mazinātu minerālvielu izskalošanos un uzturētu barības vielu balansu. Organiskie ielabošanas līdzekļi palielina organisko vielu daudzumu augsnē, augsnes bioloģisko daudzveidību un nodrošina pakāpenisku minerālvielu pieejamību, samazinot to nonākšanu vidē. Pētījumā plānots novērtēt, iepriekš viengadīgās un daudzgadīgās kultūrās jau pierādītu augsnes ielabošanas līdzekļa, biogāzes fermentācijas blakusprodukta digestāta ietekmi uz tauriņziežu kultūras produktivitāti un N2O fiksēšanas potenciālu. Biogāzes fermentācijas digestāts ir daudzsološs līdzeklis, kas arī veicina aprites ekonomiku, tomēr slāpekli saturoši ielabošanas līdzekļi var palielināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, īpaši N2O. Lai labāk izprastu tauriņziežu kultūras un organiskas izcelsmes augsnes ielabošanas līdzekļa ietekmi uz oglekļa un slāpekļa apriti, paralēli lauka ekspermentam plānots veidot modelētu vidi kontrolētos apstākļos ar automatizētu SEG emisiju mērījumu iegūšanu. Projektā plānots novērtēt tauriņziežu sējuma kokaugu
stādījumā no lauksaimniecības, ekoloģijas, kā arī oglekļa un slāpekļa aprites konteksta. Plānots ievākt datus par augu fizioloģijas un morfoloģijas parametriem, augsnes faunas daudzveidības, augsnes fizioķīmiskajiem parametriem un SEG emisijām.
Pētījuma mērķis ir novērtēt organiskas izcelsmes augsnes ielabošanas līdzekļa un tauriņziežu sējumu ilggadīgā kokaugu stādījumā ietekmi uz SEG apriti, lauksaimniecības un ekoloģijas aspektiem, lai izvērtētu šādas apsaimniekošanas prakses potenciālu uzlabot degradētu organisko augšņu veselību un palielināt oglekļa ienesi. Tiek īstenots jomā "Tehnoloģijas meža veselības stāvokļa monitoringam, prognozēšanai un risku mazināšanai". Pētījums daļēji aptver pilnu ražošanas ciklu — tauriņziežu biomasa, kas paliek pāri pēc sēklu ieguves, tiek kompostēta. Kā analogs taurinžiežu izmantošanai lopbarībā ir iespēja ražot biogāzi, un apskatīta tās ražošanas atlieku separātu izmantošana augsnes ielabošanai (t.i. biogāzes atlieku separāts kā augstvērtīgs augsnes ielabošanas līdzeklis). Tauriņzieži ielabo augsni.
Plānotie rezultāti
Pētījumā plānots novērtēt tauriņziežu sējuma kokaugu stādījumā no lauksaimniecības, ekoloģijas, kā arī oglekļa un slāpekļa aprites konteksta. Plānots ievākt datus par augu fizioloģijas un morfoloģijas parametriem, augsnes faunas daudzveidības, augsnes fizioķīmiskajiem parametriem un SEG emisijām. Radīta jauna tehnoloģija — Ilgadīgo kokaugu stādījumu papildināšana ar tauriņžiežiem izveidojot tauriņziešu ātraudzīgo papeļu agromežsamniecības sitēmu. Audzēšanas tehnoloģijas apraksts vienkāršotā veidā — sagatavojot vadlīnijas pasējas ierīkošanai un stādījumu shēmas izvēlei, kas salāgo lauksaimniecības kultūraugu tauriņžiežu un Populus spp. parasības. Ja pārbaudītie risnājumi tiks ieviesti ražošanā, tauriņziežu biomasas un sakņu piesasitīto slāpekli un oglekli varēs vērtēt kā alternatīvu ieguvumu augsnes auglības paaugstināšanai. SEG emisiju samazinājumu, audzējot ilggadīgos kultūraugus (tauriņziežus un Populus spp.), iespējams monetarizēt.