LVMI "Silava" ir sadarbības partneris SIA Meža nozares kompetences centrs CFLA noslēgtā līguma Nr. 1.2.1.1/18/A/004 pētniecības virziena "Meža kapitālvērtības palielināšana un mežsaimniecība" pētniecības projektā P11 "Modelēšanas instrumentu un rekomendāciju izstrādāšana siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai mežaudzēs uz auglīgām organiskām augsnēm"
Pētījuma aktualitāti nosaka lielas SEG emisijas no organiskajām augsnēm, kas norāda arī uz būtiskām iespējām īstenot klimata izmaiņas mazinošus pasākumus, pilnveidojot meža apsaimniekošanas praksi kūdreņos un purvaiņos uz zemā purva kūdras augsnēm. Organisko augšņu radīto emisiju aprēķinos Latvijā līdz šim izmantotas Starpvalstu Klimata Izmaiņu Padomes (IPCC) vadlīnijas, kurās iekļautas metodes raksturojas ar lielu nenoteiktību un kas nav verificētas ar Latvijā veiktu mērījumu datiem, tāpēc nav pielietojamas meža apsaimniekošanas prakses izmaiņu ietekmes novērtēšanai, attiecīgi, neraksturo meža apsaimniekotāju ieguldījumu klimata izmaiņu mazināšanā.
Pētījuma mērķis ir nodrošināt meža apsaimniekotājus ar lēmuma pieņemšanas atbalsta instrumentiem, tajā skaitā oglekļa ieneses un SEG emisiju koeficientiem un modelēšanas rīkiem ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas pasākumu ietekmes plānošanai mežaudzēs uz auglīgām organiskām augsnēm.
Pētījuma sasniedzamie rezultāti ir instrumenti SEG emisiju modelēšanas instrumenti, klimata izmaiņu mazināšanas pasākumu potenciālās ietekmes novērtējums, meža īpašnieku aptaujas rezultāti, kas raksturos projekta mērķa grupu gatavību ieviest pētījuma rezultātus praksē un priekšnosacījumus klimata izmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanai uz organiskām augsnēm, kā arī rekomendācijas mežaudžu uz auglīgām organiskām augsnēm apsaimniekošanai, lai sekmētu klimata izmaiņām mazināšanas mērķa sasniegšanu. Pētījuma rezultātus izmantosim, lai pilnveidotu nacionālo SEG inventarizācijas ziņojumu un ar to saistītos dokumentus, kas nosaka saistības klimata izmaiņu mazināšanas jomā un raksturo ZIZIMM sektorā ieviesto pasākumu efektu.
Aktualitātes
- 29.07.2019. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 18.10.2019. Relīze Par pārskata periodu 18.07.–17.10.2019.
- 18.01.2020. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 17.04.2020. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 21.07.2020. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 17.10.2020. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 17.01.2021. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 17.04.2021. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 17.07.2021. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 17.10.2021. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 10.02.2022. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 17.04.2022. Relīze Pētījuma aktualitātes
- 30.06.2022. Relīze Pētījuma aktualitātes
Sasniegtie rezultāti
Noslēdzies pētījums "Modelēšanas instrumentu un rekomendāciju izstrādāšana siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai mežaudzēs uz auglīgām organiskām augsnēm". ētījumā izstrādāti lēmuma pieņemšanas atbalsta instrumenti, tajā skaitā oglekļa ieneses un SEG emisiju koeficienti un aprēķinu rīki ietekmes uz klimata izmaiņām mazināšanas pasākumu ietekmes plānošanai, apsaimniekojot mežaudzes ar auglīgām organiskām augsnēm. Pētījuma rezultāti norāda uz to, ka organisko augšņu meliorācija var nodrošināt būtisku SEG emisiju samazinājumu; savukārt, meliorācijas sistēmu atjaunošana nodrošina to, ka SEG emisijas šajās platībās nepieaug. Vēl lielāku SEG emisiju samazinājumu nodrošina organisko augšņu apmežošana. Piemēram, bērza stādīšana meliorētā organiskā augsnē ilggadīgā zālājā 120gadu laikā samazinātu SEG emisijas par 345tonnām CO2 ekv./ha vai 2,9 tonnām CO2 ekv./ha gadā, bet egles stādīšana samazinātu SEG emisijas pat par 752 tonnām CO2 ekv./ha vai 6,3 tonnām CO2 ekv./ha gadā. Apmežojot sēto zālāju ar egli, emisijas 120 gadu laikā samazinātos par 1367 tonnām CO2 ekv./ha, bet apmežojot sējplatību (aramzemi) – par 1511 tonnām CO2 ekv./ha vai 12,6 tonnām CO2 ekv./ ha gadā. Atšķirības starp bērzu nav saistītas ar mazāku piesaisti bērza koksnē, bet gan ar apsaimniekošanas mērķi– iegūt maksimālu labumu, pārdodot koksni. Palielinot aprites ilgumu vai koksnes produktu ar ilgu kalpošanas termiņu iznākumu, arī bērza audzēs var iegūt vismaz līdzvērtīgu CO2emisiju samazinājumu, taču var samazināties arī ekonomiskie ieguvumi.