Pētījumu atbalsta Latvijas Zinātnes padome
Pētījuma mērķis ir detalizēti pārbaudīt divas nostādnes, kas balstītas uz nozares literatūras analīzi un iepriekšējos projektos aprobētu pētījumu rezultātiem:
- dzīvnieku absolūtā skaita noteikšanu var aizstāt ar vairākiem citiem netiešiem, bet subjektīvi mazāk ietekmējamiem rādītājiem par populāciju stāvokli un attīstības gaitu;
- dzīvnieku skaita regulēšanas sistēma kā "dabā konstatētas izmaiņas populācijas stāvoklī – atbilstoša saimnieciskā rīcība" (angl. adaptive management) ir efektīvāka un vieglāk administrējama nekā "teorētiski izrēķināts saimnieciski pieļaujamais skaits – nomedīšanas limits".
Pētījuma mērķis tomēr neparedz pilnīgu atteikšanos no dzīvnieku uzskaites, bet pētījumam izvēlēties tikai iespējami neietekmētus un neatkarīgus uzskaišu rezultātus, kas iegūti ar metodēm, kuru precizitāti un ticamību ir iespējams novērtēt un salīdzināt. Līdztekus šādām uzskaitēm uzdevums ir iegūt sekojošus datus par populācijām:
- ziņas par nomedīto un citādu mirstības iemeslu dēļ bojā gājušo dzīvnieku dzimumu, vecumu (daļēji izmantojot Valsts meža dienesta statistiku) un auglību;
- ziņas par dzīvnieku aplipšanas ekstensitāti un intensitāti ar parazītiskajiem tārpiem;
- ziņas par plēsīgo zīdītāju barības sastāvu un barības daudzumu nomedīto indivīdu kuņģos;
- pārnadžu radītais vasaras beigās redzamais lapu koku dzinumu un krūmu apkoduma līmenis;
- pārnadžu radītais pavasarī redzamais skuju koku galotnes dzinuma un sānu zaru apkoduma līmenis;
- medību trofeju kvalitatīvais un kvantitatīvais raksturojums attiecīgajā teritorijā;
- medību slodzes rādītājs – nomedīto dzīvnieku daudzums, attiecinot pret medībās patērēto laiku un iesaistīto mednieku skaitu (daļēji izmantojot VMD statistiku);
- informācija par plēsīgo zīdītāju izmantotās teritorijas lielumu un aktivitāti.
Pētījuma rezultātā būs iespējams izdarīt secinājumus par populāciju stāvokļa izmaiņu primārajiem un sekundāriem cēloņiem, prognozēt tālāko attīstību un sniegt praktiskas rekomendācijas izmantojamo un aizsargājamo sugu apsaimniekošanai. Pētījums uzlabos mūsu izpratni par sistēmas "producenti–augēdāji–plēsēji–parazīti" funkcionēšanu. Pētījumā iegūtās zināšanas izmantojamas limitēto medījamo dzīvnieku lielākā pieļaujamā nomedīšanas apjoma pieskaņošanai konkrētajām izmaiņām dabā, nevis teorētiski un, iespējams, kļūdaini aprēķinātām normām. Iegūtā informācija būs pamats zinātnieku sadarbībai un integrācijai starptautiskos pētījumos. Turklāt Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts starptautiskās saistības prasa, lai Eiropas mērogā apdraudētām sugām tiktu nodrošināta zinātniska izpēte un monitorings.