Egļu mežu noturības pret klimata izmaiņu ietekmi paaugstināšanas iespējas

Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifikā atbalsta mērķa 1.1.1. "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākums 1.1.1.2. "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" vienošanās Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/120

Pēcdoktorants Endijs Bāders
Atbildīgā persona Āris Jansons

Kopējais finansējums ir 133 806 EUR 

Vairāk nekā pusi no Latvijas republikas klāj meži, tādējādi mežsaimniecība un koksnes ražošana ir nozīmīga ietekme uz valsts tautsaimniecību, veidojot nozīmīgu daļu no kopējā valsts eksporta. Augošo koku koksnes krājumus Latvijā, galvenokārt veido priede, egle (18% no kopējās mežu platības, saskaņā ar Meža statistiskās inventarizācijas datiem) un bērzs. Šo sugu augšana un produktivitāte saimnieciskajos mežos būtiski uzlabojusies pateicoties ilgtermiņa meža koku selekcijas pētījumiem. Tomēr, jau šobrīd dažādi modeļi veģetācijas klāja noteikšanai (Hickler et. al. 2012) prognozē, ka līdz ar 21. gs. beigām, klimata pārmaiņu ietekmē, mainīsies kopējā meža kompozīcija. Vairāki scenāriji paredz egļu mežu augšanas un produktivitātes samazināšanos, kā arī grūtības sagādās mežu Sagaidāms, ka dabisko traucējumu radītie zaudējumi būs ievērojami un resursu ietilpīgas sanitārās cirtes būs neizbēgamas. Šajā sakarā visaptveroša informācija par iespējām paaugstināt mežaudžu stabilitāti un noturību pret dabiskajiem traucējumiem meža masīva (ainavas) līmenī, tādā veidā palielinot mežaudžu spēju pārciest noteikta apjoma traucējumus, saglabājot tās ekonomisko dzīvotspēju, pavērs jaunas perspektīvas gan atsevišķiem meža īpašniekiem, gan valstij kopumā – integrējot pētījuma rezultātus meža politikas dokumentos.

Pētījuma mērķis ir novērtēt iespējas paaugstināt egļu mežu stabilitāti meža masīva līmenī pret klimata izmaiņu negatīvo ietekmi, koncentrējoties uz visbiežāk sastopamajiem traucējuma izraisītājiem: vētrām un dendrofāgajiem kukaiņiem.

Plānotās darbības ir:

1. Vētras ietekmētu meža masīvu analīze.
2. Dendrofāgo kukaiņu masveidā savairošanās ietekmētu meža masīvu analīze.
3. Ģenētiskās daudzveidības telpiskā sadalījuma un tā ietekmes novērtēšana.

Aktualitātes

1. 30.10.2017. Pēījums 2017. gada 1. septembrī. Laikā no 1.09.–30.10. izvēlēti meža masīvi, kas cietuši 2010./2011. gadā novērotajā dendrofāgo kukaiņu pastiprinātajā ietekmē, kā rezultātā ievērojamas egļu audžu platības nocirstas sanitārajās kailcirtēs. Izvēlētajos meža masīvos analizēta ainavas līmeņa strukturālās daudzveidības ietekme uz dendrofāgo kukaiņu savairošanos egļu audzēs.
2. 30.11.2017. Ar jaukta efekta binārās regresijas modeli pārbaudīta iespējamība, ka egļu tīraudzēs egļu bruņuts bojājumi ir atkarīgi no ainavas indikatoriem. Pabeigta meža masīvu struktūru un konfigurāciju raksturojušo ainavas rādītāju aprēķināšana.  Uzsākts darbs pie publikācijas izveidošanas.
3. 15.03.2018. Veikta izveidotā egļu bruņuts bojājumu prognozēšanas egļu tīraudzēs modeļa pārbaude un pilnveidots manuskripts par egļu bruņuts bojājumiem. Turpināts darbs pie publikācijas gatavošanas, kurā analizēta dabiski atjaunojušos egļu mežaudžu struktūra vairāk nekā 40 gadus pēc vējgāzes.
4. 5.–8.06.2018. Relīze Dalība SuFOR un IUFRO rīkotajā konferencē par zināšanām meža dabisko traucējumu risku mazināšanai
5. 9.2018. Scopus datubāzē indeksētā žurnālā Forests publicēti raksti par oglekļa piesaisti vecās, saimnieciskās darbības neskartās egļu audzēs:
   Carbon pools in a hemiboreal over-mature Norway spruce stands 
   Landscape diversity for reduced risk of insect damages: case study of spruce bud-scale in Latvia 
   Effect of stem diameter, genetics, and wood properties on stem cracking in Norway spruce
6. 24.–28.10.2018. Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē 8th Edition of the International Symposium Forest and Sustainable Development Brašovā, Rumānijā.
7. 12.2018. LVMI "Silava" avīzes "Silavas Zīle" 2018. gada decembra numurā publicēts raksts par pētījuma tēmu Egļu mežu noturība pret klimata izmaiņu ietekmi 
8. 18.02.2019. Žurnālā European Journal of Forest Research recenzēšanai iesniegts raksts.
9. 15.03.2019. Sagatavots vidusposma ziņojums.
10. 15.05.–12.06.2019. E. Bādera vizīte Igaunijas Dzibīvas zinātņu universitātē, sadarbībā ar igauņu kolēģiem tika gatavots manuskripts par dabiski atjaunojušos mežaudzes struktūru Slīteres dabas rezervātā 44 gadus pēc 1969. gada vējgāzes. Darbā tiks izmantota koku telpiskā novietojuma informācija, kombinācijā ar koku dimentiju datiem.
11. 26.08.2019. Pieteikta dalība 6. starptautiskajā konferencē Conservation of Forest Genetic Resources, kura notiks š.g. 16.–20. septembrī Šučinskā, Kazahstānā.
12. 21.10.2019. Žurnālā Forests publicēts raksts Comparison of genetic diversity in naturally regenerated Norway spruce stands and seed orchard progeny trials
13. 7.12.2019. Žurnālā European Journal of Forest Research publicēts raksts Long-term effects of salvage logging on stand composition in seminatural spruce forests
14. 19.12.2019. LTV1 raidījuma "Izziņas impulss" 10. sērijā sižets par pētījumu.
15. 2.04.2020. Žurnālā Ecological Indicators recenzēšanai iesniegts raksts.
16. 29.05.2020. Žurnālā Forests recenzēšanai iesniegts raksts.