Vadītājs: Laura Ķēniņa
Sākuma datums: 01.04.2025.
Beigu datums: 31.03.2028.

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1  specifiskais atbalsta mērķis "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" pētniecības pieteikums Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/40


Logo PostDoc Latvia       Logo Finanse ES Next NAP

Seniem mežiem ir nozīmīga loma vairāku ekosistēmu pakalpojumu (piem. oglekļa uzkrāšana, klimata pārmaiņu mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, vidi regulējošo funkciju izpilde) nodrošināšanā dažādu ES politikas mērķu ietvaros, ar mērķis integrēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu ilgtspējīgas bioekonomikas attīstībā, un uzturētu bioloģisko daudzveidību. Pētījuma mērķis ir novērtēt veco mežaudžu struktūras izmaiņas, un strukturālo daudzveidību, kā arī paplašināt zināšanas un uzkrāt pieredzi par savvaļas dzīvnieku – tostarp zīdītāju, putnu un meža apputeksnētāju – daudzveidību, atmirušās koksnes pieejamību šajos mežos un salīdzināt to ar apsaimniekotām pieaugušām (kontroles) mežaudzēm.

Pētījuma mērķa sasniegšanai plānots nodrošināt šādu darba uzdevumu izpildi:

  1. Novērtēt veco mežaudžu struktūras izmaiņas, balsoties uz piecu gadu intervālā ievāktajiem mežaudzes parauglaukumu datiem vecos skujkoku hemiboreālajos mežos.
  2. Salīdzināt dažādu mežaudžu struktūras elementus (t.i., koku sugu daudzveidības, audzes raksturlielumu, atmirušās koksnes, telpiskās struktūras daudzveidības) un veikt seno mežu attīstības stadiju novērtējums starp vecām parastās egles mežaudzēm hemiboreālā Latvijā un seniem (pirmatnējie) mēranās joslas Karpatu kalnu egļu mežiem Rumānijā.
  3. Novērtēt bioloģiskās daudzveidības (sugu daudzveidības, atmirušās koksnes pieejamība) atšķirības pieaugušās (kontroles) un vecās parastās egles un parastās priedes mežaudzēs Latvijā.

Pētījumā plānots attīstīt pēcdoktorantes ekspertīzi pētniecības jomā, kas saistīta ar veco mežaudžu holistisku novērtēšanu, koncentrējoties uz mežaudžu struktūras izmaiņām, koku atmiršanu un savvaļas dzīvnieku daudzveidību, kas veicinās izcilību un turpmākos sasniegumus veco mežu pētniecībā Eiropas hemiboreālajos mežos, balstoties uz gadījumu izpēti Latvijā. Iegūtie dati arī palīdzēs attīstīt dabai tuvās apsaimniekošanas praksi, kas veicina bioloģisko daudzveidību mežos. Pirmo reizi Eiropas hemiboreālajos mežos tiks sistemātiski apkopoti un analizēti ar bioloģisko daudzveidību saistītie dati no vecās mežaudzēm un jaunākām kontroles audzēm. Pētījums ļaus novērtēt arī pirms pieciem gadiem uzsākto veco mežu monitorēšanu Latvijā. Pētījums tiks paplašināts starptautiskā mērogā, iekļaujot datu iegūšanu no veciem mežiem mērenājā klimata joslā (kā reference), lai salīdzinātu tos ar Latvijā atlasītajiem vecajiem mežiem, tādā veidā uzlabotu vēl nepietiekamo izpratni par veco audžu raksturojošajiem rādītājiem un nodrošinātu zinātnisko pamatu seno mežu definēšanai valsts līmenī.

Darbinieki