Vakar, 27. oktobrī, portālā www.kasjauns.lv publicēts raksts “Pelnošana. Kā sadedzināta koksne palīdz augt jauniem kokiem” par akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” sadarbības pētījumu. Tā ietvaros tiek pētīta koksnes pelnu izmantošana mežsaimniecībā, lai veicinātu meža ekosistēmu ilgtspēju un nodrošinātu barības vielu apriti dabā.
Koksnes pelni laukos jau izsenis kalpojuši kā dabisks mēslojums. Senāk tos ņēma no māju krāsnīm, tā noslēdzot dabisku ciklu – vienu koku sadedzinot, radās pelni, kas palīdzēja augt citam.
Mūsdienās šī pieeja iegūst jaunu nozīmi un mērogu. Daudzās Latvijas apdzīvotajās vietās siltumapgādei tiek izmantotas šķeldas, un pēc to sadedzināšanas pāri paliek pelni. Lielākoties tie tiek deponēti, taču tos iespējams atgriezt dabā – mežaudzēs, kur tie kalpo kā vērtīgs minerālvielu avots un palīdz atjaunot augsnes auglību.
“Ar pelnošanu mēs atgriežam mežā tās barības vielas, ko esam no tā paņēmuši,” skaidro LVMI “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa. Pelni palīdz neitralizēt skābu augsni, kas īpaši raksturīga egļu audzēm, kā arī uzlabo barības vielu pieejamību augiem un stimulē jauno koku augšanu.
Pelnu sastāvā ir gan makroelementi – kālijs, fosfors, kalcijs un magnijs, gan mikroelementi, kas nepieciešami koku augšanas un fizioloģisko procesu nodrošināšanai. Tie uzlabo augsnes struktūru, samazina skābumu un veicina ilgtspējīgu barības vielu apriti, atšķirībā no minerālmēslojuma, kura iedarbība ir īslaicīgāka.
LVM un LVMI “Silava” sadarbībā zinātnieki kopīgi vērtē pelnu ķīmisko sastāvu, to piemērotību dažādiem augsnes tipiem un ietekmi uz meža augšanas rādītājiem. Pētījuma rezultāti palīdzēs izstrādāt zinātniski pamatotas rekomendācijas, kā efektīvi un droši izmantot pelnus mežsaimniecībā, ievērojot vides drošības un ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus.
Šī pieeja ir viens no cirkulārās bioekonomikas piemēriem praksē – resurss, kas rodas enerģijas ražošanas procesā, tiek atgriezts dabā, veicinot mežu atjaunošanos, oglekļa piesaisti un augsnes veselību.
Plašāk par pētījumu: Meža mēslošanas ietekmes monitorings