Ātraudzīgā apse jeb hibrīdapse ir ļoti ātri augošs parastās apses (Populus tremulae) un Amerikas apses (Populus tremuloides) starpsugu hibrīds, kuru var izmantot gan plantāciju mežu stādīšanai, gan arī meža atjaunošanai auglīgās meža zemēs, lai izaudzētu gan kvalitatīvus zāģmateriālus, gan koksni celulozei un enerģētikai. Hhibrīdapšu stādījumi ātri sasniedz zāģbaļķu ražošanai piemērotus izmērus – 25 gadu vecumā plantācijās vidēji koku augstums ir 25 m, caurmērs virs 25 cm un krāja 300–450 m3/ha. Parasto apšu mežaudzes šādus rādītājus sasniedz apmēram 40 gados. Tomēr interese par apšu hibrīdiem šobrīd ir noplakusi, jo audzes sākotnējā izveidošana, ieskaitot iežogošanu, ir dārga, bet valsts atbalsts nav pieejams.
Intereses trūkuma dēļ šobrīd arī selekcijas darbs pie apšu hibrīdiem ir apstājies, bet ir visi priekšnosacījumi (esošo klonu plantācijas, jauno ģimeņu eksperimenti, no kuriem ir iespēja atlasīt produktīvus un kvalitatīvus klonus, kā arī vērtīga pieredze), lai nākotnē tas atsāktos.
Šajā raidieraksta sērijā LVMI "Silava" vadošais pētnieks Mārtiņš Zeps stāsta:
- kā notiek hibridizācijas process,
- kad tika veikti pirmie vietējās un Amerikas apses krustošanas mēģinājumi,
- kādas ir lielākās priekšrocības un izaicinājumi hibrīdapšu audzēšanā,
- kāpēc interese par hibrīdapšu audzēšanu Latvijā atkal ir noplakusi.
Pirms dažiem gadiem, 2021. gada jūnijā, tika pabeigts LVMI "Silava" pētniecības infrastruktūras projekts, kā ietvaros uzbūvēts laboratoriju komplekss ar klimata regulēšanas iespējām. Par to, kādi pētījumi tiek veikti klimatmājā, kā arī, kāpēc šāda infrastruktūra bija nepieciešama, uzzini epizodes turpinājumā, no 10. minūtes!