Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu "BIOR" šogad uzsāka Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas pētījumu Ziemeļamerikas ektomikorizas sēnes dzīslkāta bekas (Aureoboletus projectellus) izplatība Latvijā un ietekme uz augsnes sēņu sabiedrībām (granta vienošanās Nr. LZP-2024/1-0489).
Invazīvās sugas visā pasaulē rada aizvien lielāku apdraudējumu vietējām ekosistēmām. Lai gan mikorizas sēnes līdz šim mazāk saistītas ar tiešu ietekmi uz vietējo bioloģisko daudzveidību, tām ir būtiska loma mežu ekosistēmās – īpaši koku augšanā un meža ilgtspējā. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot Ziemeļamerikas izcelsmes sēnes Aureoboletus projectellus izplatību Latvijā, tās iespējamo ietekmi uz vietējām augsnes sēņu sabiedrībām, kā arī izvērtēt sēnes augļķermeņu uzturvērtību un ķīmisko sastāvu.
Sēne Eiropā konstatēta salīdzinoši nesen, tostarp arī Latvijā, kur tās ekoloģiskā ietekme vēl nav pilnībā izpētīta.
Aicinām sabiedrību iesaistīties!
Pētījuma īstenotāji aicina visus dabas draugus, tostarp sēņotājus, piedalīties datu vākšanā, informējot par dzīslkāta bekas atradnēm Latvijas mežos. Aktīva informācijas vākšana un apkopošana turpināsies visu pētījuma laiku.
Sēne visbiežāk sastopama sausos, smilšainos priežu mežos un kāpās ar labi attīstītu zemsedzi.
Par novērojumiem aicinām ziņot, norādot koordinātas, rakstot uz e-pastu
Visa iegūtā informācija tiks izmantota tikai zinātniskiem nolūkiem.
Kā atpazīt dzīslkāta beku?
Cepurīte: 4–20 cm plata, sarkanbrūna ar nokarenu virsmiziņu; iespiestās vietas kļūst dzeltenbrūnas, sēnei vāja smarža.
Stobriņi: dzelteni, ar mazām, apaļām atverēm.
Kātiņš: 9–25 cm garš, 1–5 cm resns, slaids ar izteiktu dzīslojumu.
Plašāka izpratne par invazīvo sēņu izplatību palīdzēs izvērtēt to potenciālo ietekmi uz Latvijas mežu ekosistēmām un sēņu sabiedrībām tajās.
