Latvijas Zinātnes padomes vienošanās Nr. 05.1612
Žāvēšanas laika aprēķināšanā, precīzā noteikšanā, visbūtiskākā loma ir zāģmateriālu biezuma ietekmei. Biezuma ietekmi dažādi autori risina pa atšķirīgiem ceļiem. Ē. Miķīts zāģmateriālu biezuma ietekmes noteikšanai uz žāvēšanas ilgumu izmanto koeficientu, ko nosaka pēc līknes uz diagrammas kā funkciju no biezumu attiecības. Šīs pašas sakarības izmanto arī J. Staprāns un L. Kokins. F. Kollmann par bāzes lielumu pieņem 25 mm biezus zāģmateriālus, attiecina tos pret konkrēto biezumu paceļot pakāpē 1,5. P. Sergovskis izmanto attiecinātu biezumu, kur zāģmateriālu biezuma un platuma reizinājums tiek dalīts ar zāģmateriāla biezuma un platuma summu. I. Krečetovs savās formulās zāģmateriālu biezumu ceļ pakāpē 1,5.
Žāvēšanas process un to raksturojošie un ietekmējošie lielumi pakļaujas naturāllogaritmiskām sakarībām. Tas attiecas arī uz zāģmateriālu biezumu. Uzdevums bija matemātiski aprēķināt zāģmateriālu biezuma ietekmi uz žāvēšanas procesa ilgumu izmantojot tikai biezumu bez attiecinātiem lielumiem un attiecībām, izveidojot pakāpes rādītāju un bāzes skaitli – biezumu no naturāllogaritmiskām attiecībām ar mērogu, kas pie sākuma un beigu mitruma naturāllogaritmiskas attiecības dotu žāvēšanas ilgumu stundās.
Zāģmateriālu žūšana vienlaikus notiek no abām pusēm, tomēr kapilāri porainā koloidālā koksnes uzbūves sistēma ir saistīta savstarpēji ar abām zāģmateriāla pusēm un ietekmē nedaudz bremzējoši žūšanas procesa norisi. Tas tiek ievērots biezuma un pakāpes rādītāja izteiksmēs.