Pētījumu atbalsta Latvijas Zinātnes padome
Meža resursi (meža zemju platības, dzīvās koksnes krāja kokaudzēs), meža vides bioloģiskā daudzveidība, tīra ūdens krājumu saglabāšana un vairošana - tās ir problēmas, kas aizvien biežāk tiek atzīmētas kā 21. gs. prioritārie zinātnieku uzdevumi. Pēdējos gados Latvijā risinās zemju transformācija līdz šim nepieredzētos apjomos, kā arī vērojamas mežu intensīvai apsaimniekošanai raksturīgās kokaudžu struktūras radikālas izmaiņas. Šādu lielmēroga pasākumu ietekme uz teritoriju ūdens režīmu joprojām netiek prognozēta, jo trūkst sākotnējās informācijas nepieciešamo modeļu izveidošanai. Neaizvietojamu ieguldījumu meža ūdenssaimniecības modeļu izstrādē var dot pārmitro un meliorēto mežu ūdens bilances pētījumi.
Pētījuma nozīmīgums visupirms saistīts ar līdzšinējo ilglaicīgo novērojumu turpināšanu, aptverot gan kokaudžu kvantitatīvo rādītāju izmaiņas laikā, gan dzīvās zemsedzes sukcesijas, gan meža ūdens bilances komponentus. Iecerēto pētījumu rezultātā izstrādātie modeļi mums ļaus pietiekoši argumentēti novērtēt meža ietekmi uz meža ekosistēmu ražību, teritorijas bioloģisko daudzveidību gan ekosistēmu, gan zemsedzes augu sugu līmeņos, bet mūsu rīcībā joprojām nav objektīvu materiālu par hidrotehniskās meliorācijas ietekmi uz kūdras augšņu mineralizēšanos un to struktūras izmaiņām, mēs nespējam raksturot biogēno elementu apriti nosusinātajos mežos un to noplūdi pa grāvjiem uz promtekām vai citām ūdenskrātuvēm. Pētījumiem šajā aspektā paredzēta galvenā loma pieteiktā projekta ietvaros.
Paveikto pētījumu rezultātā tiks izstrādāta rekomendācija, kas izmantojama kā objektīvs pamatojums kokaudžu apsaimniekošanas normatīvu koriģēšanai, atsakoties no viena galvenās izmantošanas (kailcirte) vecuma. Kokaudzes cērtamas saistībā ar to augšanas potenciālu, kas ir visai atšķirīgs gan pa mežsaimniecībām, gan augšanas apstākļiem. Augšanas potenciāla novērtēšanas metodikas izstrāde, tās pārbaude dabā un audžu sabrukšanas cēloņu izpēte ir šī darba svarīgākie uzdevumi turpmākajos gados.