Vadītājs:
Vitauts Gaross
Sākuma datums: 01.01.2004.
Beigu datums: 31.12.2008.

Latvijas Zinātnes padomes vienošanās Nr. 04.1120

2008. gada pētījuma datus ieguva, lietojot analogu metodiku kā iepriekšējos gados. Klimatiskie apstākļi 2008. gadā bija tādi paši kā 2007. gadā un dzīvnieku populācijas neietekmēja. 2008. gadā tika iegūti dati par medību dzīvnieku sugu populācijas skaitliskiem parametriem, dzimuma struktūru, pieaugumu un sugu savstarpējo mijiedarbību, riesta procesu, dzīvnieku uzvedību. Noteica faktorus, kas ietekmēja populācijas. Uz datu pamata izstrādāja kompleksu medību dzīvnieku apsaimniekošanas stratēģiju. Tās ieviešana garantētu ilgtspējīgu populāciju attīstību, saglabātu sugu daudzveidību, paglābtu dažas sugas no iznīkšanas. Rastos iespēja iegūt daudzkārt vairāk medību produkcijas. Plēsēju dzīvnieku populācijas (8 sugas), īpatņu skaits daudzkāršojies pēdējos 20 gados. Rezultātā vietām iznīkuši vai kļuvuši mazskaitlīgi daudzi medību dzīvnieki (visi vistveidīgie putni, vietējie ūdensputni, zaķi). Plēsēji iznīcina jau pirmajā dzīves gadā apm. 60–75% no staltbriežu stirnu, meža cūku tekošā pieauguma. Lielie plēsēji būtiski negatīvi ietekmē staltbriežu riestu, deformē to dzimuma struktūru par labu buļļiem. Situāciju var labot, ja īsteno juridiski un ekonomiski pamatotu sistēmu, kas sekmētu plēsēju skaita samazināšanu. Jāmaina likuma normas, kas neatļauj efektīvāk samazināt plēsēju skaitu, dodot tiem nepamatotu saudzēšanas režīmu. Jāīsteno pareizāka visu dzīvnieku uzskaite. Valsts teritorijā jābūt fiksētām teritorijām ar atšķirīgiem izmantošanas mērķiem. Nacionālajiem parkiem, rezervātiem un liegumiem prioritārs uzdevums – sugas pilnīgai aizsardzībai, saglabāšanai dabā, bet iznomātās medību platības prioritārais uzdevums – īstenot racionālu, ražīgu medību saimniecību. Tur apsaimniekotājam jābauda prioritāras tiesības, nosakot cik, ko, kad un kā medīt, kā pasargāt medību faunu no izbarošanas plēsējiem. Tas ļaus novērst lokālus postījumus mežā, lauksaimniecības kultūrās, necietīs mājdzīvnieki, uzlabosies sanepidemioloģiskā situācija valstī.


Pētījuma zinātniskais pārskats

Darbinieki