Latvijas Zinātnes padomes vienošanās Nr. 04.1123
2008. gada darba uzdevumi:
- 10-gadīgu dažādu koku sugu lauksaimniecības zemju apmežojumu parauglaukumu uzmērīšana, augsnes un veģetācijas uzskaites datu ievākšana, pētniecības datu apstrāde;
- grāmatas "Meža ieaudzēšana neizmantotās lauksaimniecības zemēs" melnraksta sagatavošana.
Pētījuma ietvaros veikta iepriekšējos gados ierīkoto parauglaukumu apsekošana un stādījumu dendrometrisko (koku augstums, koku caurmērs krūšaugstumā, pirmā zaļā zara augstums, pirmā sausā zara augstums) datu atkārtota ievākšana, kā arī stādījuma vitalitātes novērtēšana. Pavisam uzmērīti stādījumi 30 objektos, ierīkojot 60 apļveida parauglaukumus ar platību 100 m² platībā, bez tam 10 objektos veikta augšņu atkārtota novērtēšana, kā arī divos objektos veikta atkārtota virszemes veģetācijas uzskaite. Iepriekšējā datu ievākšana ilglaicīgajos izmēģinājumu objektos tika veikta 2003.–2004. gadā.
Pētījumi rāda, ka atskaites periodā ievērojami palielinājušies koku denrometriskie rādītāji lauksaimniecības zemju apmežojumos tādām koku sugām kā priede, egle, bērzs, melnalksnis, apse, liepa, kā arī cieto lapu koku (ozola, oša un ķirša) stādījumos, kuros šīs sugas rūpīgi koptas.
Mērījumu dati parāda, ka jaunaudžu vecuma priedes stādījumi dabiski sausās minerālaugsnēs uzrāda par 1,2–1,5 reizēm lielākas dimensijas kā I bonitātes (H20 = 12 m) priežu jaunaudzes meža augsnēs. Izņēmums ir priedes stādījumi smagās māla augsnēs, kur priedes dimensijas sasniedz rādītājus, kas atbilst H20 = 10 m (pēc augšanas gaitas tabulām "Meža taksācijas nor matīvi Latvijas PSR" (1988, Rīga, 79 lpp.). 10–18-gadīgi priedes stādījumu krāja pie biezuma 3000 koki/ha sasniedz 45–93 m³/ha.
Bērzu stādījumi dabiski sausās minerālaugsnēs (velēnu podzolētās, velēnu karbonātu, aluviālās, brūnaugsnēs) bijušajās lauksaimniecības zemēs 10–12 gadu vecumā sasniedz vidēji 6,8–8,9 m augstumu un 6–9,3 cm caurmēru krūšaugstumā. Periodiski pārmitrās platībās ievērojami samazinās bērzu stādījumu saglabāšanās, kas ievērojami ietekmē krāju. 10–12-gadīgi bērzu stādījumu krāja pie biezuma 2500 koki/ha sasniedz 45–78 m³/ha.
Egļu stādījumi dabiski sausās minerālaugsnēs (velēnu podzolētās, velēnu karbonātu, aluviālās, brūnaugsnēs) bijušajās lauksaimniecības zemēs 10–12 gadu vecumā sasniedz vidēji 5,1–6,2 m augstumu un 6,5–7,8 cm caurmēru krūšaugstumā. 10–12-gadīgu egļu stādījumu krāja pie biezuma 2500 koki/ha sasniedz 30–46 m³/ha.
Melnalkšņu stādījumi mitrās, ar dabisku caurteci nodrošinātās minerālaugsnēs 10–12 gadu vecumā sasniedz vidēji 8,7–9,1 m augstumu un 8,7–9,6 cm caurmēru krūšaugstumā. 10–12-gadīgu melnalkšņu stādījumu krāja pie biezuma 2500 koki/ha sasniedz 69–87 m³/ha.
Cieto lapu koku (ozola, oša, ķirša) stādījumi dabiski sausās minerālaugsnēs (velēnu podzolētās, velēnu karbonātu, aluviālās, brūnaugsnēs) bijušajās lauksaimniecības zemēs 10–12 gadu vecumā vidēji sasniedz: ozolam 1,9–4,3 m augstumu un 1,5–4,8 cm caurmēru krūšaugstumā, osim attiecīgi 5,1–6,2 m un 7,8–8,0 cm, bet ķirsim 3,7–4,1 m un 5,7–6,2 cm. 10–12-gadīgu ozolu stādījumu krāja pie biezuma 1600 koki/ha sasniedz 1,9–10 m²/ha.
Atskaites periodā veikta atkārtota augsnes agroķīmisko rādītāju noteikšana desmit ilglaicīgajos objektos un virszemes veģetācijas atkārtota uzskaite divos objektos.
Sagatavots melnraksts grāmatai "Meža ieaudzēšana neizmantotās lauksaimniecības zemēs", kurā iekļauta stāvokļa analīze par tendencēm meža platību palielināšanā uz lauksaimniecībā neizmantotām platībām Eiropā un pasaulē kopumā, kas pēdēja desmitgadē tiek virzīta uz apkārtējās vides faktoru uzlabošanu; aprakstīta pētījumu metodika, aprakstīti izmēģinājumu objekti, to izvietojums, stādījuma ierīkošanas un košanas tehnoloģijas, koku sugu izcelsme un šo sugu adaptācija katrā konkrētajā vietā u.c. Grāmatā dotas augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas platībā un virszemes veģetācijas izmaiņas apmežošanas ietekmē atkarībā no koku sugas un to augšanas rādītājiem, dažādu koku sugu (priedes, egles, bērza, apses, melnalkšņa, ozola, oša, ķirša un dižskābarža) augšanas gaita atkarībā no vietas izvēles un stādījumu ierīkošanas un kopšanas tehnoloģijām, kā arī šo koku sugu atzarošanās gaita, vitalitāte, aizsardzības pasākumu lietderības un nepieciešamības izvērtējums, doti ieteikumi kvalitatīvai un sekmīgai stādījumu ieaudzēšanai bijušajās lauksaimniecības zemēs.