Kūdras aizstāšana ar citiem substrātiem nav tikai vides jautājums — jāņem vērā arī augu audzēšanas rezultāti, izejvielu pieejamība, ražošanas un transportēšanas ietekme, kā arī ekonomiskie un sociālie aspekti.
Portāls Zemeunvalsts.lv publicējis interviju ar projekta PeatTransform vadošo pētnieku, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesoru Normundu Stivriņu par kūdras nozīmi, tās alternatīvām un lēmumu ietekmi uz ražošanu Eiropā.
Normunds Stivriņš uzsver, ka kūdra ir nozīmīga profesionālajā augu audzēšanā, bet tās iespējamo aizstājēju izvērtēšanā nepietiek analizēt tikai CO2 emisijas. Jāņem vērā viss substrāta dzīves cikls — izejvielu ieguve un transportēšana, nepieciešamais laistīšanas režīms, audzēšanas rezultāti un izmaksas. Arī alternatīvas, piemēram, akmens vate, kokosšķiedra, kokšķiedra un komposts, jāvērtē pēc to praktiskās pieejamības un kopējās ietekmes uz vidi.
Viņš arī norāda: ierobežojot kūdras ražošanu Latvijā un Eiropas Savienībā, pieprasījums pēc substrātiem nepazūd — ražošana pārcelsies uz citām valstīm, kur vides prasības var būt atšķirīgas. Tāpēc lēmumiem jābalstās datos un plašā izvērtējumā, nevis tikai atsevišķos lokāli vērtētos vides rādītājos.
Šie jautājumi ir būtiski arī PeatTransform pētījumu projektā, kura ietvaros tiek pētīti risinājumi kūdras resursu ilgtspējīgai izmantošanai un kūdras substrātu pilnveidei. Pārdomātai pieejai jāņem vērā gan vides mērķi, gan reālās audzēšanas vajadzības un nozares attīstības iespējas.
Intervija portālā Zeme un valsts: Slēdzot ražošanu Latvijā vai ES, mēs vienlaikus atbalstīsim nozares attīstību citur, arī mums nedraudzīgās valstīs. Intervija ar Normundu Stivriņu, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesoru — Zeme un valsts
