Žurnālā "Baltic Forestry" publicēts Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieku Alda Butlera, Artas Bārdules un Anda Lazdiņa raksts par augsnes organiskā oglekļa krājumu izmaiņām pēc lauksaimniecības zemju apmežošanas Latvijā: Predicted changes in soil organic carbon stocks following afforestation of agricultural mineral soils in hemiboreal Latvia using Yasso20 model.
Lauksaimniecības zemju apmežošana minerālaugsnēs ir nozīmīgs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākums. Pētījumā, izmantojot Yasso20 modeli un lauka mērījumus, novērtētas augsnes organiskā oglekļa krājumu izmaiņas pēc apmežošanas Latvijā ierīkotos izpētes objektos.
Pētījuma rezultāti liecina, ka pēc lauksaimniecības zemju apmežošanas augsnes organiskā oglekļa krājumi pirmajos 20 gados var palielināties vidēji par 0,62 tonnām oglekļa uz hektāru gadā, savukārt turpmākajos 180 gados modelis prognozē ievērojami lēnāku pieaugumu — vidēji 0,041 tonna oglekļa uz hektāru gadā.
Modelēšanas rezultāti norāda uz tendenci, ka lielākais un stabilākais augsnes organiskā oglekļa krājumu pieauguma potenciāls ir skuju koku audzēs. Arī apses audzes uzrādīja lielu CO2 piesaistes potenciālu, ko var skaidrot ar šīs koku sugas straujo augšanu. Lauka mērījumi arī liecina par lielāku oglekļa krājumu skuju koku un apses audzēs.
Augsnes organiskā oglekļa krājumu izmaiņu novērtēšana ir būtiska, lai izprastu apmežošanas nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā. Pētījums sniedz datus par oglekļa uzkrāšanās dinamiku pēc lauksaimniecības zemju apmežošanas Latvijas apstākļos un papildina zināšanas par augsnes oglekļa krājumu ilgtermiņa pārmaiņām.
