Latvijas kūdrāju izpēte, siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtēšana, kūdras aizvietotāju izstrāde un pēc kūdras ieguves pabeigšanas izmantojamo teritoriju attīstība ir galvenie virzieni, kuros darbu turpina pētniecības projekts PeatTransform. Apvienojot septiņu partneru zināšanas, sadarbībā ar kūdras nozares uzņēmumiem projektā tiek veidots zinātniskais pamats datos balstītiem lēmumiem par kūdrāju apsaimniekošanu un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Izpētes projekts PeatTransform (Nr. 6.1.1.2/1/25/A/001) apvieno lauka pētījumus, laboratoriskās analīzes, tālizpēti, modelēšanu un praktiskus produktu izmēģinājumus. Projekta mērķis ir attīstīt pētniecībā un inovācijās balstītus risinājumus kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, vienlaikus veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Projekta īstenošana norit sekmīgi. Darbs uzsākts visos pētniecības virzienos, izveidotas izmēģinājumu un demonstrējumu vietas, kā arī attīstīta sadarbība ar nozares uzņēmumiem.
Kūdrāju ekosistēmu pētījumi un siltumnīcefekta gāzu emisijas
Viens no nozīmīgākajiem projekta izpētes virzieniem ir datu iegūšana par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām apsaimniekotos kūdrājos, tajā skaitā kūdras ieguves teritorijās. Izveidots lauka pētījumu un monitoringa vietu tīkls, kas aptver aktīvus kūdras ieguves laukus, atjaunotas un vēsturiskas ieguves teritorijas, paludikultūru izmēģinājumus un agrivoltāžas demonstrējumus.
Pētnieki mēra oglekļa dioksīda (CO₂), metāna (CH₄) un dislāpekļa oksīda (N₂O) plūsmas, vienlaikus reģistrējot gruntsūdens līmeni, kūdras mitrumu un temperatūru. Iegūtie dati palīdzēs izvērtēt, kā kūdrāju stāvoklis un apsaimniekošanas paņēmieni ietekmē SEG emisijas, kā arī pilnveidot Latvijas nacionālajā SEG inventarizācijā izmantojamās metodes.
Lai nodrošinātu rezultātu ticamību, projekta partneri salīdzina dažādas mērījumu iekārtas un pilnveido vienotu datu ieguves un apstrādes pieeju. Piemēram, 30. jūnijā Pindstrup kūdras ieguves laukā notika piecu kameru metodes gāzu analizatoru salīdzināšana. Rezultāti visās salīdzinātajās telpiskajās vienībās atšķīrās ne vairāk kā par 8 %, izmēģinājuma rezultātā izstrādātas divas jaunas kvalitātes kontroles metodes, kas novērš iespējamās kļūdas, izmantojot gāzu hromatogrāfijas metodi.
Plašāk: Precīzāki dati klimata politikas lēmumiem: PeatTransform projektā testētas SEG mērījumu metodes
Lauka mērījumus papildina satelītu un bezpilota lidaparātu, kā arī lāzerskenēšanas dati. Šīs tehnoloģijas ļauj kartēt mitrājus, novērtēt gruntsūdens līmeņa izmaiņas un pētīt veģetāciju plašākā teritorijā. Dati tiek strukturēti, lai tos varētu izmantot arī organisko augšņu emisiju novērtēšanas metodiku pilnveidei, pārejot uz vienlaidus emisiju uzskaiti visai valsts teritorijai.
No kūdrāju atjaunošanas līdz jauniem zemes izmantošanas risinājumiem
PeatTransform zinātnieki vērtē dažādas iespējas izmantot teritorijas pēc kūdras ieguves pabeigšanas. Šajā procesā būtiska ir sadarbība starp zinātniekiem, kūdras ieguves uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm.
7. jūlijā projekta partneri apmeklēja uzņēmuma Agaris Latvia AS kūdras ieguves teritorijas, lai iepazītos ar uzņēmuma pieredzi purvu rekultivācijā un teritoriju turpmākās izmantošanas plāniem. Vizītes laikā tika apskatītas renaturalizētas teritorijas, apmežotās platības un izveidotās ūdenstilpes. Apmeklētās vietas paredzēts izmantot kā demonstrējumu teritorijas dažādu pēc kūdras ieguves īstenojamu risinājumu iepazīšanai un izvērtēšanai.
Plašāk par vizīti: PeatTransform projekta partneri iepazīst Agaris Latvia pieredzi purvu rekultivācijā.
Savukārt paludikultūru pētījumos tiek vērtētas iespējas iegūt biomasu mitrās kūdrāju teritorijās. Izmantojot bezpilota lidaparātu un Sentinel-2 satelīta datus, atlasīti 100 parauglaukumi, no kuriem 65 parauglaukumos 2026. gada augustā ievākti biomasas paraugi, lai raksturotu biomasas pieaugumu rekultivētās teritorijās.
Projektā tiek pētīta arī agrivoltāža jeb lauksaimnieciskās ražošanas apvienošana ar saules enerģijas ieguvi. Dārzkopības izmēģinājumos vērtē, kā saules paneļu radītais noēnojums ietekmē ogulāju augšanu, ražību, ogu kvalitāti un mikroklimatu. Izmēģinājumos iekļautas lielogu dzērvenes, augstkrūmu mellenes un lācenes.
Šī pieeja prezentēta arī starptautiskā seminārā par saules enerģijas attīstību, kas Latvijā norisinājās 1. un 2. jūlijā. Dārzkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis iepazīstināja dalībniekus ar PeatTransform iecerēm un demonstrējumu krūmmelleņu dārzā.
Plašāk: PeatTransform pieredze prezentēta starptautiskā seminārā par saules enerģijas attīstību.
Meklē iespējas daļēji aizstāt kūdru substrātos
Viens no projekta praktiskajiem uzdevumiem ir izstrādāt un izvērtēt alternatīvus substrātu risinājumus dārzeņu, ogulāju un meža stādu audzēšanai. Pētījumos tiek pārbaudīti dažādi kūdras maisījumi ar koksnes šķiedru, zāli un kompostu, to sastāvs un iespējas daļēji aizstāt kūdru ar citiem materiāliem.
3. septembrī Dārzkopības institūta Pūres pētījumu centrā Dārza dienas un semināra “Lauka dārzeņu un ogulāju audzēšana vidi saudzējošās tehnoloģijās” laikā prezentēti PeatTransform pētījumi par kūdras aizvietošanu dārzeņu un zemeņu audzēšanā. Dalībnieki iepazinās ar pētījumu rezultātiem un apskatīja praktiskos izmēģinājumus.
Pasākumā Dārzkopības institūta pētniece Valda Laugale stāstīja par kūdras aizvietošanas iespējām zemeņu audzēšanā segtajās platībās, bet pētniece Solvita Zeipiņa – par dārzeņu dēstu audzēšanu.
Dārzkopības institūta veiktajos substrātu izmēģinājumos zemeņu audzēšanā kūdras maisījumi ar modificētu frakciju sastāvu nodrošināja ražību, kas bija līdzvērtīga komerciālajam kontroles variantam – līdz 429 gramiem pret 426 gramiem no viena auga. Savukārt kokšķiedras piejaukums konkrētajos izmēģinājumos samazināja ražību aptuveni par 16–18 %. Šie rezultāti apliecina, ka alternatīvu substrātu izstrādē būtiska ir ne tikai kūdras īpatsvara samazināšana, bet arī piemērota materiālu sastāva un audzēšanas apstākļu izvēle.
Agroresursu un ekonomikas institūtā Stendē pabeigta pirmā izmēģinājumu sezona, kurā vērtēta no izlietotā kūdras substrāta iegūtas bioogles izmantošana vasaras kviešu, auzu un zirņu audzēšanā. Turpinās laboratoriskās analīzes. Uzsākti eksperimentālu pārogļotas granulētas kūdras partiju ražošana, pārstrādājot vienreiz izmantoto substrātu.
Savukārt Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki pilnveido humīnskābju un fulvoskābju ekstrakcijas procesu, vienlaikus vērtējot tā mērogošanas iespējas un aprites cikla ietekmi. Paralēli tiek veikts produktu dzīves cikla novērtējums (LCA), lai analizētu procesa ietekmi uz vidi un identificētu iespējas tehnoloģijas ilgtspējas uzlabošanai. Iegūtie rezultāti tiek apkopoti un analizēti, kā arī turpinās zinātniskās publikācijas sagatavošanas darbs.
Projekta rezultāti tiek apspriesti Latvijā un starptautiski
PeatTransform rezultāti tiek prezentēti zinātniskos pasākumos, nozares semināros un starptautiskās konferencēs, veicinot pieredzes apmaiņu un sadarbību.
Laikā no 3. līdz 8. maijam Vīnē, Austrijā, notikušajā Eiropas Ģeozinātņu savienības (EGU) Ģenerālajā asamblejā Latvijas Universitātes zinātnieki Inga Retiķe un Jānis Bikše prezentēja ar projektu saistītus izpētes rezultātus. Viens no ziņojumiem bija veltīts PeatTransform starpdisciplinārajai pieejai Latvijas kūdras nozares virzībai uz klimatneitralitāti, bet otrs – pirmajiem CO₂ plūsmu mērījumiem Latvijā, izmantojot turbulento kovariāciju (eddy covariance) metodi.
Plašāk par dalību asamblejā: PeatTransform starptautiskās uzmanības centrā Eiropas Ģeozinātņu savienības Ģenerālajā asamblejā
Savukārt 14. septembrī Ziemeļeiropas Koksnes zinātnes un inženierijas tīkla (WSE) 22. konferences ietvaros LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš prezentēja projektu mācību seminārā studentiem un jaunajiem pētniekiem. Seminārā piedalījās aptuveni 40 dalībnieku no vairākām Eiropas valstīm, kuri iepazinās ar institūta laboratorijām un pētījumiem par mežu, koksni un klimata pārmaiņām.
Plašāk par semināru: WSE 2026 konferences ietvaros mācību seminārā studentiem un jaunajiem pētniekiem prezentē PeatTransform projektu
Jaunieši iesaistās kūdrāju nākotnes veidošanā
Projekts pievēršas arī sabiedrības izglītošanai un jaunās paaudzes iesaistei vides jautājumu risināšanā.
25. septembrī LVMI “Silava” norisinājās projekta organizētā Ekoskolu jauniešu ideju sprinta “Radi ideju kūdrāju nākotnei!” fināls. Tajā četras komandas no Jelgavas tehnikuma, Ogres Valsts ģimnāzijas, Šķibes pamatskolas un Aizkraukles novada vidusskolas prezentēja savas idejas par kūdrāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un nākotnes izmantošanu.
Pirms prezentācijām skolēni apmeklēja LVMI “Silava” Klimatmāju, kur iepazinās ar klimata regulēšanas iespējām, augsnes pētījumiem un gāzu mērījumiem dabā un laboratorijā.
Par uzvarētājiem tika atzīta Šķibes pamatskolas 8.–9. klašu komanda. Uzvarētājus pavasarī sagaida izzinoša ekskursija, bet Jelgavas tehnikuma Ekopadomes pārstāvjiem kā otrās vietas ieguvējiem būs iespēja savu ideju attīstīt biznesa inkubatorā.
Plašāk par Ideju sprintu:
Aicinām jauniešus piedalīties Ideju sprintā "Radi ideju kūdrāju nākotnei!"
Šķibes pamatskolas skolēni uzvar PeatTransform ideju sprintā "Radi ideju kūdrāju nākotnei!"
Zinātniskās publikācijas sniedz pamatu turpmākiem risinājumiem
Projektā tiek apkopoti un publicēti pētījumu rezultāti, kas palīdz izprast gan kūdrāju turpmākās izmantošanas iespējas, gan kūdras aizvietotāju potenciālu.
Žurnālā Land 2026. gadā publicēts zinātniskais raksts “After-Use Trajectories of Peatlands Under Alternative Policy Pathways in Latvia”. Tajā analizēta kūdras ieguves vietu rekultivācija Latvijā un iespējamie turpmākās teritoriju izmantošanas scenāriji.
Savukārt žurnālā Forests publicēts raksts “Wood Fibres as Partial Peat Substitutes in Forest Nursery Substrates: Practical Performance, Management Implications, and Remaining Research Questions”, kurā izvērtētas koksnes šķiedru izmantošanas iespējas kā daļējam kūdras aizvietotājam meža kokaudzētavu substrātos. Pētījumā secināts, ka koksnes šķiedras var būt perspektīva kūdru samazinošu substrātu sastāvdaļa, taču to piemērotība ir atkarīga no materiāla īpašībām, koku sugas un audzēšanas apstākļiem.
Kopumā projekta ietvaros līdz šim publicētas astoņas zinātniskās publikācijas, tostarp divas Q1 kvartiles žurnālos, un vēl divas publikācijas atrodas recenzēšanas procesā. Projekts veicina arī jauno pētnieku sagatavošanu – 2026. gada septembrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes doktorantūrā uzņemts doktorants, kurš strādās pie kūdras nozares sociālekonomiskā novērtējuma.
Sadarbība ar nozari un atvērta piekļuve pētniecības informācijai
Līdz šim sadarbības līgumus ar PeatTransform noslēguši astoņi kūdras nozares uzņēmumi. Tie iesaistās pētniecības jautājumu definēšanā, nodrošina piekļuvi kūdras ieguves teritorijām un materiālus produktu izmēģinājumiem, kā arī piedalās demonstrējumu un pilotrisinājumu izveidē.
Lai sekmētu pētniecības rezultātu pieejamību un praktisku izmantošanu, izveidots projekta informācijas centrs www.kudrajupetijumi.lv. Savukārt kūdras nozares pētniecības kompetenču un infrastruktūras kartējumā apkopota informācija par pētniecības vietām, laboratorijām, tālizpētes iespējām, iesaistītajām institūcijām un pētniekiem.
Projekta turpmākajā posmā paredzēts turpināt SEG monitoringu, analizēt iegūtos datus, attīstīt demonstrējumu vietas, pilnveidot produktu risinājumus un sagatavot kopumā 50 zinātniskās publikācijas. Iegūtās zināšanas palīdzēs izvērtēt kūdrāju apsaimniekošanas alternatīvas un veidot zinātniski pamatotus risinājumus Latvijas dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
Par projektu PeatTransform
PeatTransform tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros, specifiskā atbalsta mērķa 6.1.1. "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos", pasākuma 6.1.1.2. "Pētniecības attīstība dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai vides un klimata mērķu kontekstā" ietvaros (projekta Nr. 6.1.1.2/1/25/A/001).
PeatTransform atbilst Eiropas Zaļajam darījumam (angl. green deal), Bioloģiskās daudzveidības stratēģijai 2030, klimatpakotnei "Fit for 55", kā arī Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) prioritātei "Zināšanu ietilpīga bioekonomika".
Papildu informācija:
Ilze Zepa
LVMI "Silava", PeatTransform komunikācijas vadītāja
e-pasts:
Vairāk informācijas: www.kudrajupetijumi.lv un www.silava.lv
