Drukā

Starptautiskajā zinātniskajā žurnālā "Biogeosciences" publicēts Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieku pētījums Synthesis of greenhouse gas emission factors for forest organic soils in the Köppen–Geiger Dfb climate zone. Pētījuma autori ir A. Butlers, A. Bārdule, I. Līcīte, M. Kamil-Sardar un A. Lazdiņš.

Pētījumā apkopoti un analizēti zinātniskās literatūras un pētījumu dati, lai novērtētu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no meža organiskām augsnēm mēreni vēsajā klimatiskajā zonā (Köppen–Geiger Dfb), kurai raksturīgas aukstas ziemas, siltas vasaras un nokrišņi visa gada garumā. Īpaša uzmanība pievērsta oglekļa dioksīda (CO₂), metāna (CH₄) un dislāpekļa oksīda (N₂O) emisiju saistībai ar augsnes mitruma apstākļiem, barības vielu pieejamību un dominējošajām koku sugām.

Pētījuma rezultāti liecina, ka SEG emisiju apjomu būtiski ietekmē meža augšanas apstākļi un mežaudzes raksturlielumi. Meliorētas organiskās augsnes mežaudzēs var būt CO₂ emisiju avots, savukārt audzēs, kas vecākas par 25 gadiem, novērojama tendence palielināties CO₂ piesaistes potenciālam. Dabiski mitras organiskās augsnes kopumā biežāk uzrāda CO₂ piesaisti. CH₄ emisijas galvenokārt saistītas ar gruntsūdens līmeni, bet paaugstinātas N₂O emisijas biežāk konstatējamas lapu koku audzēs.

Pētījuma nozīmi iezīmē precīzāka reģionam specifisku SEG emisiju faktoru noteikšana meža organiskām augsnēm. Iegūtās atziņas var izmantot Latvijas nacionālās SEG inventarizācijas pilnveidošanai, kā arī meža zemju apsaimniekošanas un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmes novērtēšanā.

Pētījums uzsver, ka, novērtējot meža organisko augšņu ietekmi uz klimatu, nepietiek ar to, ka ņem vērā tikai augsnes mitruma apstākļus (meliorācijas faktu) – būtiska nozīme ir arī audzes vecumam, koku sugu sastāvam un konkrētajiem augšanas apstākļiem.