Projektā PeatTransform uzsākta siltumnīcefekta gāzu (SEG) apmaiņas mērīšana Latvijas purvos, kas turpināsies līdz 2029. gadam. Šie mērījumi ļaus labāk saprast, cik daudz un kādos apstākļos purvi izdala vai piesaista SEG, un palīdzēs uzlabot aprēķinu metodes, kas nepieciešamas gan objektīvai cilvēka radīto emisiju uzskaitei, gan klimata politikas plānošanai. Mērķis – uzlabot nacionālo SEG invenatrizāciju atbilstoši Latvijā faktiskajām emisijām un sagatavot zinātniski pamatotu emisiju mazināšanas stratēģiju kūdrāju apsaimniekošanai.
SEG mērījumus projektā PeatTransform veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” un tie ir turpinājums jau iepriekšējiem SEG mērījumiem Latvijas kūdrājos, lai pilnveidotu pieejamos zinātniskos datus.
Mērījumi tiks veikti dabiskos purvos - saimnieciskās darbības tieši neskartos augstajos purvos, kas raksturo dabisko emisiju fonu, un atjaunotos jeb rekultivētos purvos, kur bijušajās kūdras ieguves vietās laika gaitā ir atjaunojusies purvam vai mežam raksturīga veģetācija. Šāds salīdzinājums ir nepieciešams, lai skaidri nodalītu cilvēka ietekmētas emisijas no dabiskajiem procesiem, kas norit neapsaimniekotā purvā. Tas sniegs iespēju precizēt cilvēka radīto emisiju uzskaiti nacionālajā SEG inventarizācijas ziņojumā.
Kopumā SEG mērījumi notiks 40 izpētes objektos visā Latvijā, kā arī PeatTransform projekta demonstrējumu vietās. Objekti ir izvēlēti tā, lai aptvertu plašu purvu tipu, apsaimniekošanas vēstures un veģetācijas attīstības situāciju spektru. Tas ļaus izstrādāt vispārinājumus, kas ir izmantojami ne tikai atsevišķu vietu raksturošanai, bet arī plašākam emisiju novērtējumam.
Gāzu apmaiņas mērījumiem pētnieki izmantos tā saukto necaurspīdīgo kameru metodi. Praktiski tas nozīmē, ka izvēlētajās vietās uzstāda mērījumu gredzenus (pamatnes), uz kuriem mērījuma laikā uzliek mērījumu kameru. Ik pēc noteikta laika ievāc gaisa paraugus no kameras, lai noteiktu SEG koncentrācijas izmaiņas, un no tām aprēķina gāzu apmaiņas intensitāti starp augsni/veģetāciju un atmosfēru. Metode ļauj veikt atkārtotus mērījumus vienā un tajā pašā vietā, neizjaucot augsnes struktūru un veģetāciju, un salīdzināt sezonas un meteoroloģisko apstākļu ietekmi. Pavasarī, kad atdzīvosies veģetācija, tiks uzsākti arī gāzu apmaiņu mērījumi augsnē (augsnes heterotrofās elpošanas mērījumi), lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par gāzu apmaiņu augsnē.
Iegūtie rezultāti ļaus sagatavot zinātniski pamatotu emisiju mazināšanas stratēģiju kūdrāju apsaimniekošanai. Mērķis ir panākt, lai emisiju novērtējums būtu precīzāks un taisnīgāks, nodalot emisijas, kas rodas dabiski, no emisijām, kas saistītas ar iepriekšēju saimniecisko darbību, jo starptautiskajā SEG inventarizācijā tiek uzskaitītas tikai antropogēnās jeb cilvēka darbības radītās emisijas. Turklāt zinātniskie dati ļaus apzināt tos apsaimniekošanas risinājumus, kas ilgtermiņā var dot vislielāko ieguvumu emisiju mazināšanā.
Attēlā: Gāzu apmaiņas mērījumu gredzeni sniegotā purvā – arī ziemas apstākļos tiek turpināta datu ieguve
