LVMI "Silava" nodrošina Eiropas līmeņa kompetenci zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā - darbību datus un analītisko kapacitāti valsts SEG inventarizācijā un scenāriju izstrādē ZIZIMM sektoram, kā arī integrē plašu novērojumu bāzi no starptautiskiem un nacionālajiem pētījumiem, veidojot vienu no reģionāli apjomīgākajām organisko augšņu SEG mērījumu datu kopām, kas izmantota nacionālos un reģionālos emisiju faktoros un prognožu modeļos.

Pilotprojektos un demonstrējumos pētnieki meklēs dabā balstītus risinājumus degradētu purvu atjaunošanai, izmantojot mūsdienīgas monitoringa iekārtas, modelēšanu un bioloģiskās daudzveidības datu analīzi. Mērķis – sniegt zinātnisku pamatojumu, kā purvu atjaunošana vienlaikus palīdz sasniegt klimata mērķus un stiprina dabas daudzveidību kūdrājos Latvijā.

Produktu izstrādes cikls tiks organizēts tā, lai pēc minēto materiālu iegūšanas atlikušās frakcijas varētu pārveidot augsnes bagātinātājos vai izmantot notekūdeņu attīrīšanā. Visas tehnoloģijas tiks optimizētas ar dzīves cikla ilgtspējas novērtējumu un salīdzinātas ar ierastajām alternatīvām, nodrošinot zemu CO₂ pēdu un ekonomisko dzīvotspēju.

Paralēli pētnieki standartizēs substrātu fizikālās, ķīmiskās un mikrobioloģiskās metodes, izvērtēs alternatīvo substrātu ietekmi uz augu augšanu un augsnes veselību, kā arī sniegs ieguldījumu sociālekonomiskajā modelēšanā un politikas scenārijos līdz 2030. un 2050. gadam.

Copernicus satelītu dati ir brīvpieejas un tiek ievākti globāli vismaz reizi nedēļā, turklāt tie ļauj ieskatīties jau aptuveni desmit gadu senā pagātnē. Lai arī telpiskā izšķirtspēja nepārsniedz 10×10 m, tas ir noderīgs avots, lai regulāri ielūkotos grūti pieejamās vietās, tostarp kūdrājos. Resursu nepietiek, lai apsekotu katru kūdrāju vai katrā izvietotu sensorus, bet Copernicus satelītdati var sniegt pirmo ieskatu par notiekošo visā Latvijas teritorijā. Projekta ietvaros pētnieki testēs metodes, kuras nākotnē varētu izmantot visu Latvijas kūdrāju attālinātam monitoringam, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju gan SEG emisiju, gan rekultivācijas ietekmes novērtēšanai.

Kūdra līdz šim ir bijusi nozīmīga sastāvdaļa stādu audzēšanā, dārzeņkopībā, augļkopībā un dekoratīvajā dārzkopībā. Lai rastu aizvietošanas ceļus, dažādus biomateriālus pētnieki pārbaudīs kā daļēju kūdras aizstājēju dārzeņu audzēšanā. Izstrādātie kūdras lauki ir piemēroti dažādu kultūru audzēšanai, un, lai savienotu lauksaimniecību ar enerģētiku, pētnieki izvērtēs agrivoltāžas risinājumus – cik liels paneļu radītais noēnojums ļauj vienlaikus iegūt dārzkopības produkciju un elektroenerģiju.

Sākotnējie eksperimenti laboratorijā un trauku izmēģinājumos ļaus noteikt ietekmi uz augsnes mitruma noturību, mikrobiālo aktivitāti, barības vielu izskalošanos, SEG emisijām un biomasas veidošanos; turpinājumā trīs sezonu lauka izmēģinājumi sadarbībā ar LVMI "Silava" un LBTU sniegs robustus salīdzinājumus. Papildus pētnieki veiks testus kūdru nesaturošos substrātos (koksnes vilnas bāze pret kokosriekstu substrātiem), vērtējot ražu, oglekļa zudumus un augsnes-augu parametrus.