LVMI Silava vadošais
mežzinātnes ideju, pētījumu
un lietišķo izstrādņu centrs
Latvijā.
 
Kontaktinformācija
Rīgas iela 111
Salaspils
LV-2169 Latvija
Tālr.: 67942555
Fakss: 67901359
E-pasts:

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" ierosina mainīt izpratni par Latvijas meža tipoloģiju

Ikviens mežkopis Latvijā pazīst Latvijas meža tipoloģiju, bet tikai retais aizdomājas par tās pirmsākumiem un izpratni meža ekosistēmu klasifikācijas aspektā. Galvenais ierobežojums pareizai meža tipoloģijas lietošanai ir pastāvošā meža likumdošana, kurā meža ekosistēmas jeb meža tipa apzīmēšanai aplami tiek lietots jēdziens "meža augšanas apstākļu tips".

Latvijas meža tipoloģijas autors, mežzinātnes klasiķis Kaspars Bušs 1981. gadā iznākušajā monogrāfijā "Meža ekoloģija un tipoloģija" rakstīja: "Termins "meža augšanas apstākļu tips" savā laikā tika pārņemts no Ukrainas meža tipoloģijas kopā ar neizdevušos definējumu "apvieno nogabalus ar vienādu meža augšanas efektu", lai panāktu kompromisu starp dažādiem meža tipoloģijas virzieniem. Kompromisa vēl joprojām nav, bet neveiklais termins jau paguvis iesakņoties un acīmredzot to mainīt ir par vēlu. Tomēr jāatgādina, ka Latvijas meža tipoloģija cenšas atspoguļot mežu visā tā daudzveidībā, nevis tikai meža ārējo vidi, kā to vedina domāt apzīmējums "meža augšanas apstākļi".

Tā kā šobrīd notiek darbs pie Latvijas meža likumdošanas uzlabošanas, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" aicināja izmainīt Latvijas meža tipoloģijas terminus, vārdu salikumu "meža augšanas apstākļu tips" aizstājot ar bioloģiski pareizo apzīmējumu "meža ekosistēmas tips" jeb vienkāršāk – "meža tips". Savukārt meža tipa ietvaros operatīvām saimnieciskām vajadzībām izdalot līdz šim sauktos "meža tipus", tos turpmāk dēvēt par mežaudžu tipiem, piemēram, egļu vēris, priežu niedrājs, apšu slapjā gārša utt.

Tā kā vienīgais augšanas apstāklis jeb ekoloģiskais faktors, kas būtiski ietekmē Latvijas meža ekosistēmas un kura ietekmi mēs protam aprakstīt, ir ūdens, attiecībā pret to augšanas apstākļi iedalāmi 5 grupās: sausieņi, slapjaiņi, purvaiņi, āreņi un kūdreņi. Pārējie ārējās vides faktori jeb augšanas apstākļi (piemēram, reljefs, saules radiācija, vējš, uguns utt.) Latvijas mežus ietekmē līdzīgi, kādēļ tie netiek izmantoti meža ekosistēmu klasifikācijā.

Pielikumā: informatīvā semināra protokols (iesniegts Zemkopības ministrijā) un habilitētā mežzinātņu doktora P.Zālīša izklāsts par meža ekosistēmu klasifikāciju (arī iesniegts Zemkopības ministrijā).

Publicēta 2009.09.14. 15:21:00

Atpakaļ

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.