LVMI Silava vadošais
mežzinātnes ideju, pētījumu
un lietišķo izstrādņu centrs
Latvijā.
 
Kontaktinformācija
Rīgas iela 111
Salaspils
LV-2169 Latvija
Tālr.: 67942555
Fakss: 67901359
E-pasts:

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu saistībā ar egļu masveida bojājumiem

Pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu, Jurbarko virsmežniecību saistībā ar egļu masveida bojājumiem 2009. un 2010. g. un bojāto egļu audžu apsaimniekošanu notika š.g. 10.augustā.

Komandējuma mērķis bija viedokļu apmaiņa un iepazīšanās ar lietuviešu kolēģu izvirzītajām hipotēzēm par egļu audžu masveida bojājumu iemesliem 2009. un 2010. g. un bojāto egļu audžu apsaimniekošanas praksi Lietuvā. Pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās LVMI Silava vadošie pētnieki Agnis Šmits un Āris Jansons, pētnieki Jānis Donis un Andis Lazdiņš un A/s “Latvijas valsts meži” pārstāvis Mārtiņš Gūtmanis. Ar Lietuvas pieredzi Latvijas delegāciju iepazīstināja Lietuvas vides ministrijas Valsts meža dienesta Meža fitosanitārās aizsardzības departamenta direktora vietnieks Kestutis Grigaliūnas un viņa kolēģi.

Brauciena laikā lietuviešu kolēģi parādīja vairākas egļu audzes ar atšķirīgu bojājumu intensitāti, tajā skaitā ar insekticīdiem apstrādātu egļu jaunaudzi, platlapju kūdrenim atbilstošu stipri bojātu audzi, kur bojājumi parādījās jau 2009. g., un 2 sanitārās kailcirtes. Pārējās bojātās audzes atbilda dažādiem sausieņu meža tipiem.

Masveida nenosakāmas izcelsmes egļu audžu bojājumi, galvenokārt uz susinātām kūdras augsnēm, Lietuvā konstatēti jau 2009. g. Vēl gadu agrāk tādi paši bojājumi konstatēti Polijā Lietuvas pierobežā. Bojājumu raksturīga pazīme ir nelieli dzinumu pieaugumi un kalstošas (brūnējošas) egļu galotnes (1. attēls). Pēc tam bojājumi pārsviežas arī uz vainaga lejasdaļu un koks iet bojā. Bojāto koku lūksnē ieviešas astoņzobu mizgrauži (Ips typographus). Sākotnēji bojājumi skāra vidēja vecuma egļu audzes uz susinātam kūdras augsnēm, bet otrajā gadā (2010. g.) bojājumus konstatēja arī citos meža tipos, tajā skaitā egļu jaunaudzēs, galvenokārt, uz nabadzīgām smilts augsnēm, kas vairāk piemērotas priedes vai bērza audzēšanai. Sevišķi intensīvi bojājumi konstatēti sēklu plantācijās. Raksturīgi, ka intensīvi bojājumi parādās arī egļu audzēs uz susinātām kūdras augsnēm, it īpaši, audzēs, kurās bojājumi konstatēti jau 2009. g. un veikta sanitārās kopšanas cirte vai atsevišķu bojāto koku izvākšana. Bojājumiem vienlīdz stipri pakļauti gan lieli koki, gan paaugas eglītes.


       1. att. Kalstošas egļu galotnes

Apsekojot bojātās egļu audzes,lietuviešu fitopatologi 2009.g. konstatēja, ka tajā ie palielināta egļu bruņuts (Physokermes piceae) (2. attēls) populācija. Šie kaitēkļi lielā skaitā atrasti arī bojātajās egļu audzēs Latvijā. 2010. g. uz bojāto egļu skujām Lietuvā parādījās izteiktas kvēpsarmas sēņu Apiosporium piniphilum izplatībai raksturīgās pazīmes (tumša līdz melna skumu krāsa, kas patiesībā ir sēņu micēlijs uz skujām). Lietuviešu meža fitopatologi uzskata, ka egļu bojāejas galvenais iemesls ir egļu bruņuts un kvēpsarmas sēņu kompleksa iedarbība. Kukaiņi novājina kokus, izsūcot no skujām sulu, savukārt sēne mehāniski kavē atvārsnīšu darbību un fotosintēzes procesu. Tajā pat laikā paliek neatbildēts jautājums, kas izraisījis apstādījumiem un jaunaudzēm raksturīgo kaitēkļu masveidīgu savairošanos un tik dramatisku bojājumu intensitātes pieaugumu. ASV veikti pētījumi apliecina, ka egļu bruņuts apmetas uz novājinātiem kokiem, tāpēc ir pamats domāt, ka šajā kaitēkļu kompleksā ir vēl kāds meteoroloģisks vai ar augšanas apstākļu izmaiņām saistīts faktors, kas sekmējis egļu bruņuts invāziju vispirms uz susinātām kūdras augsnēm un pēc tam arī citos meža tipos. Lietuvieši uzskata, ka arī šajā gadījumā iedarbojušies vairāki meteoroloģiskie faktori (sausums vasarā, aukstums ziemā), kas novājinājuši egles. Jāpiezīmē, ka Polijā, Lietuvā un Latvijā egļu bruņuts masveida savairošanās notikusi atšķirīgos meteoroloģiskajos apstākļos, tāpēc arī šajā gadījumā nevar runāt par noteiktu faktoru grupu, kas novājinājis egles.


       2. att. Egļu bruņuts olu brunas egļu zaru žāklēs

Kopumā egļu audžu bojājumi ar raksturīgajām pazīmēm Lietuvā konstatēti 6275 ha platībā, visvairāk Jurbarko, Šakiu, Kedainiu, Biržu un Rokiškio virsmežniecībās, no kurām 2 pēdējās robežojas vai ir netālu no Latvijas teritorijas. Intensīvi bojājumi, kas noveduši pie mežaudžu bojāejas, konstatēti 556 ha; egļu bruņuts masveida savairošanās konstatēta 3627 ha platībā. Ņemot vērā, ka 2009. g. šāda veida bojājumi konstatēti tikai dažos desmitos ha mežaudžu, lietuviešu mežsaimnieki sagaida, ka turpmākajos gados sagaidāms bojājumu apjoma pieaugums, it īpaši jaunaudzēs, kurām egļu bruņuts uzbrūk labprātāk, nekā vecajām audzēm.

Egļu bruņuts patīk saulainas, labi izpūstas vietas, tāpēc sevišķi intensīvi bojājumi ir audzēs, kur veiktas kopšanas cirtes, it īpaši ap tehnoloģiskajiem koridoriem. Sakarā ar egļu bruņuts masveida savairošanos Lietuvas valsts mežos apturēta egļu jaunaudžu kopšana – ja egles ies bojā, šīs kultūras vēlāk audzēs kā lapu koku mistraudzes, ja egles izdzīvos, izvāks lapu kokus un audzēs skujkoku mežu ar lapu koku piemistrojumi. Sanitārajās kailcirtēs, kur izvāktas bojātās egles, plāno stādīt bērzu vai melnalksni ar egles un priedes piemistrojumu (vai atstāj dabiskajai atjaunošanai ar lapukokiem).

Pašreiz Lietuvā notiek egļu bruņuts bojāto audžu izstrāde sanitārajās kailcirtēs, lai ierobežotu kaitēkļa tālāku izplatīšanos un novērstu Ips typographus savairošanos novājinātajos kokos. Vietās, kur tas ir iespējams, mežizstrādes atliekas, sadedzina, jo uz zaļajiem zariem vēl arvien ir saglabājušās kukaiņu olas. Jaunaudzēs, kur konstatēta egļu bruņuts savairošanās, eksperimentālā veidā izmanto sistēmas iedarbības insekticīdu Aktar. Sanitārās kailcirtes veic, kamēr stumbra koksne nav zaudējusi vērtību.

Saistībā ar egļu bruņuts savairošanos Lietuvā konstatēs arī platsmecera (Anthribus nebulosus) populācijas pieaugums (3.att.). Platsmeceris ir egļu bruņuts dabiskais ienaidnieks, kura kāpuri barojas ar egļu bruņuts olām. Bojātajās audzēs novērota arī citu egļu bruņuts dabisko ienaidnieku savairošanās, taču pagaidām tie nespēj ierobežot kaitēkļu populāciju. Lietuviešu fitopatologi uzskata, ka dabisko ienaidnieku savairošanās līdz tādam līmenim, ka tie spēj ierobežot egļu bruņuts izplatību, aizņems vismaz 2 gadus. Līdz tam laikam bojāto egļu audžu izplatība pieaugs. Paredzams, ka līdzīgs scenārijs īstenosies arī Latvijā, tāpēc svarīgi veikt preventīvas darbības, savlaicīgi novācot bojātās egļu audzes uz nabadzīgām kūdras augsnēm, kas nav piemērotas egļu audzēšanai un pašlaik darbojas kā egļu bruņuts savairošanās inkubatori. Svarīgi noskaidrot arī pašlaik nezināmo faktoru un faktorus, kuru ietekmē līdz šim salīdzinoši nekaitīgais kaitēklis spējis radīt tik lielus postījumus egļu audzēs.


      3.att. Egļu bruņuts dabiskais ienaidnieks Anthribus nebulosus

Pieredzes apmaiņas braucienu finansēja SIA "Rīgas meži". 

Publicēta 2010.08.17. 11:58:00

Atpakaļ

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.