LVMI Silava vadošais
mežzinātnes ideju, pētījumu
un lietišķo izstrādņu centrs
Latvijā.
 
Kontaktinformācija
Rīgas iela 111
Salaspils
LV-2169 Latvija
Tālr.: 67942555
Fakss: 67901359
E-pasts:

Institūts sagatavojis aktuālo informāciju par mežu un meža resursu stāvokli Latvijā

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" īsteno nacionālā meža monitoringa programmu. Tās ietvaros kopš 2004. gada norit meža resursu statistiskā inventarizācija (MSI), kuras mērķis ir iegūt operatīvu, precīzu un dinamikā salīdzināmu informāciju par Latvijas mežu un tā koksnes resursiem.

MSI tiek veikta 16 157 pastāvīgos, 500 m2 lielos apļveida parauglaukumos, kas izvietoti kvadrātveida traktos pa četriem parauglaukumiem, kuri savukārt vienmērīgi izvietoti visā valsts teritorijā 4×4 km attālumā viens no otra. Parauglaukumu skaits noteikts ar aprēķinu, lai informācija ticami reprezentētu Latvijas mežus sadalījumā pa īpašumu veidiem (valsts un pārējie meži). Katrā parauglaukumā reizi 5 gados tiek pārmērīts katrs augošais koks, kā arī atzīmēts, ja kāds iepriekš mērīts koks nozāģēts, nocirsts, nokaltis, nolauzts, vēja izgāzts, zvēru nograuzts vai kā citādi ietekmēts. Papildus koku mērījumiem katrā parauglaukumā tiek novērtēts zemes lietojuma veids, sniedzot operatīvu informāciju par zemes lietojuma izmaiņām valstī.

MSI apliecina, ka šobrīd Latvijā mežaudzes (gan meža zemēs, gan pamestās lauksaimniecības zemēs) aizņem 3239,7 tūkst. ha, kas ir 50,2% no Latvijas iekšzemes platības. Kā kritēriju ar kokiem apaugušas platības atzīšanai par mežaudzi MSI izmanto robežlielumu – vismaz 1000 koki uz ha. Tātad mežaudzēm netiek pieskaitīti izcirtumi un iznīkušas audzes, kā arī pamestās lauksaimniecības zemes, kurās aug krūmi vai reti kociņi. Mežaudžu platība kopš pirmā MSI cikla (2004.–2008. gada) palielinājusies par 66,6 tūkst. ha jeb 2,1%, tā pieaug, galvenokārt aizaugot pamestām lauksaimniecības zemēm. Arvien biežāk zemes īpašnieki šādās zemēs mežaudzes izveido mērķtiecīgi, stādot kvalitatīvus stādus.

Saskaņā ar Latvijā pieņemto izpratni, meža platībā bez mežaudzēm ieskaita arī izcirtumus, purvus, lauces un bebraines, kā arī meža infrastruktūras objektus. Kopumā mežs Latvijā aizņem 55,7% no iekšzemes platības.

Mežaudžu platību pēdējos gados ietekmē aktīvāka saimnieciskā darbība privātajos mežos, kā arī dažādu infrastruktūras objektu izveide un uzturēšana (ceļi, dzelzceļi un to trases, robežstigas, elektrolīnijas, gāzes trases u.c.). Mežaudžu platību ietekmē iznīkušās audzes, kas aiziet bojā bez tiešas cilvēka līdzdalības – vējgāzes, uguns, slimību, kaitēkļu, ūdens vai citu dabisko traucējumu rezultātā. 2020. gadā Lubānas pusē konstatētas iznīkušas audzes, kas aizgāja bojā 2017. gada pārlieku lielā mitruma dēļ.

LVMI Silava meža statistiskās inventarizācijas administratīvais vadītājs, mežzinātņu maģistrs Guntars Šņepsts: "Visticamāk, ja meža īpašnieks būtu izveidojis meža meliorāciju vai uzturējis to kārtībā, šīs audzes tādu galu nebūtu ņēmušas. Šis ir spilgts apliecinājums, ka par mežu ir jārūpējas un to jāapsaimnieko tā, lai tajā augtu veselīgas mežaudzes. Tās daudz labāk spēs turēties pretim dažādiem dabiskajiem traucējumiem, kurus Latvijā piedzīvojam un nākotnē klimata pārmaiņu ietekmē piedzīvosim arvien biežāk".

Meža statistiskās inventarizācijas dati joprojām neapstiprina publiskā telpā klīstošo viedokli, ka meži Latvijā tiek “pārcirsti”, bet gan apliecina pretējo. Krājas bilance Latvijas mežos ir pozitīva. MSI krājas bilanci rēķina kā starpību starp krājas pieaugumu (starpību starp izmērīto augošo koku krāju piecu gadu perioda sakumā un beigās) un šajā periodā cilvēku nocirsto un citu faktoru ietekmē atmirušo koku krāju. Pēdējā piecgadē Latvijas mežos augošu koku krāja palielinājusies par 3,3 milj. m3 gadā.

Šobrīd Latvijas mežos augošo koku krāja ir 682,3 milj. m3, kas kopš MSI pirmā cikla palielinājusies par 35,6 milj. m3 jeb 5,5%.

Pēdējā piecgadē Latvijas mežos pieaugusi cilvēku saimnieciskā aktivitāte, bet samazinājusies koku bojāeja dabas postījumu dēļ. Gadā cilvēki kokus cērt 4,4% no meža platības. t.sk. 1,4% vienlaidus atjaunošanas cirtē, 2,2% kopšanas cirtē, 0,1% atsevišķu koku veidā izlases cirtē , bet pārējā platībā – meža infrastruktūras uzturēšanai un izveidošanai. Dabas faktoru ietekmē bojā aizgājušo koku apjoms Latvijā pēdējo 5 gadu laikā samazinājies par 0,5 milj. m3.

Latvijā joprojām palielinās mežaudžu platība, kurās valdošās sugas koku vecums vai caurmērs pārsniedz meža likumdošanā noteikto galvenās cirtes kritēriju vērtības. Priežu, egļu, bērzu, melnalkšņu un apšu saimnieciskajos mežos šādu mežaudžu platība ir 611,2 tūkst. ha jeb 23,7% no kopējās šo mežaudžu platības. Galvenās cirtes kritērijiem atbilstošo mežaudžu platība kopš pirmā MSI cikla palielinājusies par 6,8%. 52,0% no šīm mežaudzēm aug privātajos mežos.

Detalizēta informācija par Latvijas mežu platību, krāju, struktūru un pieaugumu ir pieejama Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" mājaslapā šeit.

Publicēta 2021.04.20. 8:47:00

Atpakaļ

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.