Aktīvie pētījumi

Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana
Projekta vadītājs: Andis Lazdiņš
Sākuma datums: 2.1.2019
Beigu datums: 29.11.2019

Struktūrvienības kods -

Atbalstītā pētījuma gaidāmo rezultātu aptuvenais publicēšanas laiks – 16.12.2019.

Atbalstītā pētījuma gaidāmo rezultātu publicēšanas vieta internetā – LVMI Silava mājas lapa.

Uzņēmumiem un institūcijām, kuras darbojas lauksaimniecības vai mežsaimniecības nozarē vai apakšnozarēs, pētījuma rezultāti ir pieejami bez maksas.

Pētījuma mērķis: pilnveidot aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu un izstrādāt atbilstošus metodisko risinājumus.

Plānotās aktivitātes un rezultāti:

  1. Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites un ziņošanas sistēmu:
    1.1. zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas datu ieguves, apstrādes, validēšanas un izmantošanas metožu apraksts;
    1.2. zemes izmantošanas veida maiņas matricas uzlabojumi un Meža resursu monitoringa (MRM) datu interpretācijas un ekstrapolācijas metodes;
    1.3. starpinstitūciju sadarbības risinājumi datu ieguvē un analīzē;
    1.4. izstrādātās sistēmas pārbaude, piesaistot ārēju ekspertu.
  2. Raksturot minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG emisijām LLU mācību pētījumu saimniecībā "Pēterlauki" (divu gadu laikā):
    2.1. noteikt CO2, CH4 un N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm (LIZ) atkarībā no augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas, izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru (trīs laukaugu sugas, divi augsnes apstrādes paņēmieni);
    2.2. raksturot augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, tostarp novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā sastāva, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisijām.
  3. Pilnveidot minerālaugšņu oglekļa uzkrājumu modelēšanas instrumentu Yasso:
    3.1. kartogrāfiskā materiāla un trīsdimensiju modeļu izmantošana MRM parauglaukumu atlasei LIZ ar optimālu mitruma režīmu;
    3.2. Python skripta izveidošana lielu datu kopu ievadei Yasso modelī.
  4. Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru biomasas datus un izstrādāt biomasas pārrēķinu vienādojumus (triju gadu laikā):
    4.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes biomasu) raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās (tajā skaitā ilggadīgie zālāji, ziemas kvieši, vasaras kvieši, vasaras mieži, ziemas rapsis, papuve, auzas un kukurūza konvencionālajās saimniecībās un auzas, vasaras kvieši, griķi, ziemas kvieši, vasaras mieži, auzas ar stiebrzāļu pasēju un sarkanais āboliņš bioloģiskajās saimniecībās);
    4.2. izmēģinājumu platības "aramzemē sēts stiebrzāļu un lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījums" ierīkošana konvencionālajā saimniecībā;
    4.3. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi, paredzēti divi mēslošanas režīmi, divas šķirnes (vai sēklu maisījumi) un divi reģionāli atkārtojumi. Biomasas uzskaite turpināsies divas sezonas, lai iegūtu reprezentablas datu kopas.
  5. Aprobēt modelēšanas risinājumus, lai uzskaitītu SEG emisijas un raksturotu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi LIZ uz organiskajām augsnēm:
    5.1. modelēšanas instrumentu izveides vai adaptēšanas iespēju analīze organiskajām vielām bagātās augsnēs notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu procesu raksturošanai;
    5.2. Yasso modelī izmantojamo augsnes organisko vielu šķīdības kvalitatīvo parametru pielāgošana organiskām vielām bagātajām augsnēm (humusvielu īpatsvara palielināšana atbilstoši zinātniskajā literatūrā pieejamiem datiem par organisko vielu sastāvu), lai uzlabotu aprēķinu kvalitāti;
    5.3. augsnes kvalitatīvo parametru uzlabošanas iespēju analīze, iegūstot empīriskus datus par organisko vielu sastāvu organiskajām vielām bagātās augsnēs.

Izpildītāji:

Copyright © 2008 LVMI Silava. All rights reserved.